RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Daži Saeimas deputāti ir apņēmības pilni likuma kārtībā aizliegt monopola izveidi atkritumu apsaimniekošanā lielpilsētās. Attiecīgi grozījumi tika pieņemti komisijas izskatīšanā 26. septembrī.
Tiesa, ne visiem ir skaidrs, vai ar šo grozījumu palīdzību varēs apturēt projektu "Tīrīga" Rīgā.
Ar aicinājumu mainīt Atkritumu apsaimniekošanas likumu un likvidēt tajā punktus, kuri ļāva pašvaldībām izveidot atkritumu monopolu uz veseliem 20 gadiem, uzstājās partija "Attīstībai/Par!". Grozījumi tika sastādīti kopā ar Konkurences padomi, kura iesaldēja Rīgas varasiestāžu darījumu ar "Tīrīga".
"Ir pagājuši 29 gadi kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas. 12. Saeimai pietrūka drosme, lai iezīmētu jauno attīstības virzienu. Es ļoti ceru, ka varēšu diskutēt ar jums nevis bažījoties par Latvijas nākotni, bet vairojot izredzes uz saliedētu sabiedrību," @pavluts. pic.twitter.com/Gd1vU4hsrO
— Attīstībai / Par! (@AttistibaiPar) March 28, 2019
"Ja šādi grozījumi būtu bijuši agrāk, tad “Tīrīgas” 20 gadu monopola nebūtu, tas vienkārši nebūtu iespējams! “Tīrīgas” monopola priekšlikumu Rīgas dome ir varējusi piedāvāt tikai tāpēc, ka atkritumu apsaimniekošanas likums to nav novērsis," uzsvēra "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts TV3 intervijā.
Grozījumi ietver piecas lielākās Latvijas pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits pārsniedz 50 tūkstošus cilvēku: tā ir Rīga, Daugavpils, Liepāja, Jūrmala un Jelgava. Pēc deputātu piedāvājuma, to teritoriju varēs iedalīt vismaz trīs daļās, kuras būs jāapkalpo dažādiem atkritumu izvešanas uzņēmumiem, kas nodrošinās konkurenci. Pārējās pilsētās paredzēts izveidot divas šādas zonas.
Noteikts arī maksimālais termiņš šādiem līgumiem – tie ir 10, nevis 20 gadi.
Tāpat piedāvāts atjaunot normu, kura reiz jau bijusi Atkritumu apsaimniekošanas likumā, un ļaut lielveikaliem, tādiem kā Rimi un Maxima, noslēgt privātus līgumus ar atkritumu apsaimniekošanas kompānijām.
Pret "Attīstībai/Par!" piedāvājumu asi iebilst Lielo pilsētu asociācijas vadītājs Viktors Valainis. Viņš uzskata, ka par "Rīgas atkritumu haosu" dārgu cenu nāksies samaksāt, piemēram, Vidzemes iedzīvotājiem, kur atkritumu izvešana jau tā tiek subsidēta.
"Šis piedāvājums viennozīmīgi padarīs atkritumu apsaimniekošanas tarifus dārgākus! Tas kalpo atsevišķu, ļoti konkrētu uzņēmēju interesēm un lobē lielveikalu ķēžu sen lolotu ideju. Es šādu likumprojektu neatbalstu," paziņoja Valainis.
Saeimā ir gaidāmas karstas debates par to, kā nodrošināt konkurenci, nepaceļot tarifus reģionos. Turklāt nav skaidrs, vai izmaiņas likumā būs piemērojamas kompānijai "Tīrīga".
"Jebkuras normas spēkā stāšanās ar atpakaļejošu datumu vienmēr ir juridiski grūta. Tas var radīt tiesiskas sekas un kompensācijas. Mēs vērtēsim šo situāciju, ja tiesa atcels šo pagaidu noregulējumu un “Tīrīga” atkal būs spēlē, mums būs jāapsver visi iespējamie risinājumi," piebilda Pavļuts.
Šobrīd atkritumu izvešanas monopols darbojas Daugavpilī, Jūrmalā un Jelgavā, tādēļ, ja grozījumi tiks pieņemti, šīm pašvaldībām arī nāksies domāt, ko lai dara tālāk.
Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, kopš septembra vidus par vienīgo atkritumu apsaimniekotāju Latvijas galvaspilsētā bija jākļūst kompānijai "Tīrīga", kura uzvarēja tenderī uz 20 gadiem. Kaut arī viss iepirkuma process tika saskaņots ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Konkurences padome paziņoja par savām pretenzijām tikai augustā, un septembra sākumā projektu apturēja.
Tā, 10. septembrī, valdība nolēma ieviest Rīgā ārkārtas situācijas režīmu sakarā ar atkritumu krīzi, pēcāk šo lēmumu apstiprināja arī Saeima. Rīgas domei nācās steidzamā kārtā vienoties ar trim līdzšinējiem operatoriem, un vienošanās tika panākta 12. septembrī. Tajā pašā dienā pie Rātsnama notika pikets pret atkritumu monopolu.
Par līguma laušanu ar "Tīrīga" Rīgai, iespējams, nāksies samaksāt miljonu eiro soda sankcijās un atlīdzināt jau ieguldītās investīcijas. Taču Rīgas vadība ir pret šādu scenāriju. Tiesa 23. septembrī sākusi izskatīt tās sūdzību pret pagaidu regulējumu atkritumu izvešanā Rīgā.
