RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Zinātnieki no Prinstonas universitātes apņēmušies izveidot antimilitāristisku fiziķu apvienību un uzskatāmai aģitācijai izstrādājuši militāra konflikta simulāciju starp Krieviju un NATO. Pēc zinātnieku domām, kodolkatastrofas risks ir ārkārtīgi liels.
Biedējošā multiplikācija-simulācija "pieaugušajiem" uz ekspertu aprēķinu pamata prognozē kodoltriecienu apmaiņu starp Krieviju un ASV.
Protams, sāk "ļaunie krievi" – ar mērķi iebiedēt pretiniekus viņi ar taktiskajiem kodolieročiem apšauda ASV militāro bāzi uz Polijas un Vācijas robežas, portālā Sputnik Igaunija vēsta Aleksejs Toms.
Pats par sevi saprotams, amerikāņi atbild – viņi iznīcina armijas bāzes Krievijai piederošajā Kaļiņingradas eksklāvā. Pēc tam sākas ķēdes reakcija – triecieni ar dažāda tipa sauszemes, jūras un gaisa bāzes raķetēm pa Eiropas pilsētām un bāzēm, pa uzbrūkošajiem spēkiem. "Pēc Eiropas iznīcināšanas" sākas starpkontinentālo ballistisko kodolraķešu triecieni.
Rezultāts – drausmīga katastrofa, vairāk nekā 90 miljoni upuru (neņemot vērā cilvēkus, kuri ies bojā vēlāk radioaktīvā piesārņojuma rezultātā), Eiropas, ASV un Krievijas lielākās pilsētas un industriālie centri guļ drupās.
Lai arī tūlītējo upuru skaits Prinstonas aprēķinos izskatās nepārprotami samazināts, pat tāda zinātnieku prognoze šausmina.
Lai nu būtu, kā būdams, tās mērķis ir šausmināt un pārliecināt skatītājus, ka bruņots konflikts noteikti pārvērtīsies par kodolkaru. Tam piekrīt militārie eksperti, kuri regulāri norāda, cik bīstami ir maldi par "ierobežota kodolkonflikta" iespēju.
Baltijas valstu iedzīvotāji lūgti nesatraukties
Savukārt Baltijas valstu iedzīvotājiem tāda scenārija apstākļos, parastam bruņotam konfliktam pārvēršoties par kodolkaru, "multene" beidzas gandrīz uzreiz, otrajā notikumu minūtē.
Pie tam kodoltriecienus pret Baltijas valstīm vērš nevis "ļaunā Krievija" (kartē parādās tikai viena Krievijas kodoltrieciena atzīme, domājams, tas vērsts pa Emari aviobāzi), bet amerikāņi. Droši vien ar domu, lai "riebīgajiem krievu agresoriem" netiktu Tallina, Rīga un Viļņa, un, iespējams, cerībā iznīcināt hipotētiskos krievu okupācijas spēkus, kas iebrukuši nāvei lemtajās "malējās" alianses valstīs.
Prinstonas zinātnieku prognozes un vēlme saliedēties kodolkonflikta priekšā ir pelnījusi cieņu, taču jāpievērš uzmanība tam, cik maz ticams ir Krievijas preventīvais taktiskais kodoluzbrukums NATO armijas bāzei teju vai pašā Eiropas centrā.
Kodoluzbrukums vienai NATO bāzei (lai arī tas ir raķešu un uzbrukuma dronu vadības centrs) nekādi nemaina spēku proporciju par labu Krievijai – NATO dzīvā spēka un tehnikas pārspēks ir pārāk liels.
Turklāt Prinstonas zinātnieki, šķiet, uzskata, ka pilnvērtīga militārā konflikta apstākļos Krievijas spēki iebruks Baltijas valstīs, tāpēc NATO būs spiesta vērst pret šīm valstīm plašu kodoltriecienu
Taču, kā ne vienu reizi vien atzīmējis Sputnik Igaunija militārais eksperts, atvaļinātais kara izlūkošanas dienesta augstākais analītiķis Villems Roda, no militārā viedokļa Trešā (un pēdējā) pasaules kara, vājprāšu kara gadījumā, Baltijas valstis ne mazākajā mērā neinteresēs Krievijas ģenerāļus.
To ieņemšana nozīmētu tikai papildu zaudējumus un laika zudumu, tāpēc optimālākā iespēja atrisināt problēmu - tajās dislocētos NATO spēkus, kas apdraud Krievijas industriālos un vēsturiskos centrus, būtu kodoltrieciens. Pie tam ne viens vien – tā, lai garantētu jebkādu draudu likvidāciju no šīs puses.
Britu zinātniekus māc šaubas un aizvainojums
Tātad lielākās daļas Baltijas valstu iedzīvotāju dzīvības pārtrūktu ne 40-50 minūtes pēc kodolkonflikta sākuma, kā šķiet Prinstonas "multiplikācijas" autoriem, bet gan 3-5 minūšu laikā.
Fiziķu izstrādātā multiplikācijas filma parādījās Prinstonas universitātes portālā septembra sākumā, taču Eiropas izdevumi pievērsuši tai uzmanību tikai tagad – domājams, viņi salīdzināja amerikāņu zinātnieku slēdzienus ar eiropiešu viedokli.
Piemēram, britu izdevums The Independent publicēja Karaliskā Aizsardzības pētījumu institūta darbinieka Sema Dudina viedokli. Eksperts atzīmēja, ka savstarpējas garantētas iznīcināšanas scenārijs, ko izskatījuši Prinstonas zinātnieki, diezin vai ir iespējams, jo kopš 1950. gada ASV politika paredzēja izvairīties no atklāta kara ar Krieviju ar konvencionālā bruņojuma palīdzību. Arī Maskava nevēlas karu ar NATO, ir pārliecināts Dudins.
Pie tam viņš norādīja, ka simulācijā nav ņemta vērā PRA sistēmu pastāvēšana Eiropā, Lielbritānijas un Francijas kodolraķetes. Šīs kļūdas britu eksperts uzskata par ASV nevērīgo attieksmi pret viņu sabiedrotajiem Eiropā. Tātad varam secināt, ka Dudins neapšauba amerikāņu iespēju pavērst kodoltriecienu pret Baltijas valstīm un pie viena – arī pret Igaunijā dislocētajiem britu karavīriem ar mērķi "apturēt krievu uzbrukumu".
