RĪGA, 23. septembris. Sputnik. Pagājušajā nedēļā maksātnespējīgās "PNB bankas" administrators aicināja kreditorus trīs mēnešu laikā pieteikt prasījumus. Iespējams, viņu vidū būs Rīgas pašvaldības uzņēmums "Rīgas namu pārvaldnieks", kuram "PNB bankā" palikuši 6 milj. eiro, vēsta portals lsm.lv, atsaucoties uz LTV raidījumu "De facto".
Pārsvarā tā ir daudzdzīvokļu māju īpašnieku nauda, tāpēc uzņēmums uzskata, ka klientiem būs tiesības uz valsts garantēto atlīdzību izmaksu, jo nevienam summa nepārsniedz 100 tūkstošus eiro. Šobrīd vēl nav zināms, vai RNP izdarījis visu iespējamo, lai nodrošinātos pret klientu naudas pazaudēšanu.
Maksātnespējīgajā "PNB bankā" nauda ir vairākiem Rīgas pašvaldības uzņēmumiem. Rīgas domes Īpašuma departaments informēja, ka "Rīgas pilsētbūvniekam" kontons "PNB bankā" bija 5945 eiro, "Rīgas centrāltirgum" – 48,5 tūkstoši, bet "Rīgas namu pārvaldniekam" – 6,07 miljoni eiro.
Rīgas domei RNP paskaidroja, ka maksātnespējīgās bankas kontā ir dzīvojamo māju īpašnieku nauda, tāpēc viņiem ir tiesības uz valsts garantēto atlīdzības izmaksu – līdz 100 tūkstošiem eiro katram. Runa ir par 2476 klientiem.
RNP valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs paskaidroja:
"Tā ir pilnīgi noteikti dzīvokļu īpašnieku nauda, ko dzīvokļu īpašnieki skaita iekšā bankā. Tā kā bankai nav citas opcijas... Jebkurā gadījumā RNP ir kā pilnvarotā persona, kura saņem no dzīvokļu īpašniekiem naudu un pārskaita to pakalpojuma sniedzējam. Un ir visa pilnīga detalizācija sniegta FKTK par katru klientu, par katru šīs naudas patieso īpašnieku un par apjomu katras naudas. Tā ka jāgaida viņu lēmums. (..) Mums viss ir skaidrs. Tālāk ir valsts faktiski lēmums par to, kā pusē viņi nostājas: iedzīvotāju pusē vai banku pusē kā parasti. Tā ka te jautājums politisks."
RNP valdes loceklis Ivo Lecis īsumā informēja, ka FKTK apsolījusi sniegt atbildi septembra beigās, tāpēc komentārus uzņēmuma klientiem un visai sabiedrībai RNP sniegs oktobrī.
Savukārt FKTK paskaidroja, ko paredz likums gadījumos, kad maksātnespējīgas bankas noguldītājs pārvaldījis savu klientu naudu.
"Ja noguldītājs plāno tieši veikt tādu funkciju – pārvaldīt trešo personu līdzekļus, tam noguldītājam vajag noslēgt attiecīgo līgumu ar banku, atklāt visu informāciju, nodrošināt, ka tās trešās personas, kuru naudu tas pārvaldīs, ir identificētas bankā, un bankai ir noteikti jānodrošina funkcija, ka visas šīs trešās personas tiek uzskaitītas atsevišķi," paskaidroja FKTK Noregulējuma un garantiju fondu daļas vadītāja Jeļena Ļebedeva.
"Ja noguldītājs neveica šo darbību, teikšu tā – neizpildīja pienācīgi savus pienākumus, bankā attiecīgi nenoslēdza pareizu līgumu, neizdarīja visas tās darbības, kas ir nepieciešamas, tad šis noguldītājs tiek uzskatīts kā viens, un viņš saņem 100 tūkstošus eiro tikai. Jo vairāk neko nevar izdarīt. Tā ir likuma prasība," uzsvēra eksperte.
RNP atteicās sniegt informāciju, vai savlaicīgi noslēdzis ar "PNB banku" atbilstošos līgumus.
FKTK pārstāve paskaidroja: "Manā skatījumā tieši pārvaldītājam ir pienākums informēt, vai (klientiem pēc garantētās atlīdzības – red.) ir jāiet vai nē. Jo pārvaldītājs zina, ko viņš darīja, kā viņš formēja savus darījumus un darījumus ar klienta līdzekļiem. Un tad šim pārvaldītājam arī vajag ļoti skaidri sniegt informāciju saviem klientiem, kas viņiem jādara. Bet principā pārvaldītājs šajā gadījumā ir atbildīgs par to naudu, ko viņam uzticēja viņa klienti."
RNP pataban nav sniedzis nekādu informāciju saviem klientiem – daudzdzīvokļu māju īpašniekiem, kuru nauda bijusi ieguldīta "PNB bankas" kontā.
To apstiprināja arī uzņēmuma vadītājs Gontarevs: "Šobrīd tas nav jādara, jo mēs esam kā viņu pilnvarotā persona. Mēs rīkojamies ar viņu naudu. Pēc likuma. (..) Nav iestājušās nekāda veida sekas. Nu priekš kam tracināt tautu uz šo brīdi? Nu tad kad būs tās negatīvās sekas, tad skatīsimies, uz ko tās attiecas un kā tās mazināt, lai cilvēki ciestu pēc iespējas mazāk. Bet šobrīd gala lēmuma nav."
Ja izrādīsies, ka RNP klienti nevar saņemt naudu no Noguldījumu garantiju fonda, uzņēmumam būs jāstājas "PNB bankas" kreditoru rindā.
Jāiebilst, ka tādā situācijā vairāk nekā diviem tūkstošiem rīdzinieku no daudzdzīvokļu namiem var nākties tiesāties ar RNP par savas naudas atgūšanu.
