RĪGA, 22. septembris — Sputnik. Latvijas pilsonis vēlas nosvinēt kāzu gadadienu kopā ar dzīvesbiedri Jaltā, kur viņi pirms daudziem gadiem iepazinušies. Ar jautājumu, kā organizēt ceļojumu uz Krimu, lai nepārkāptu nekādus likumus, viņš vērsās pie Bb.lv. Portāls pāradresēja jautājumu Latvijas Ārlietu ministrijas preses centram. Lūk, kādu atbildi žurnālisti saņēma.
Latvijas ĀM ieteica vispār nebraukt uz Krimu. Diplomāti paskaidroja, ka Latvijas valstspiederīgajiem esot gandrīz neiespējams saņemt konsulāro palīdzību Krimā. No atbildes izriet: palīdzību nav iespējams saņemt tāpēc, ka Latvija to nesniegs.
Visus ar braucienu saistītos jautājumus diplomāti iesaka risinat caur Latvijas vēstniecību Ukrainā – tā pastāstīs, kādi dokumenti vajadzīgi un kādus noteikumus nāksies ievērot. Neparedzētās situācijās tūristiem tāpat jāgriežas vēstniecībā Ukranā.
Lai iebiedētu vēl vairāk, ĀM uzsvēra: ja Krimā ar jums notiks nelaimes gadījums, Latvija nenogādās jūsu līķi dzimtenē uz sava rēķina. Tāpēc ieteicams apdrošināties brauciena laikā, lai segtu izdevumus par smagi slima vai miruša cilvēka nogādi mājās.
Jāpiebilst, ka ĀM tomēr publicēja tālruņa numuru zvaniem ārkārtas gadījumos: +371 26337711. Tas darbojas visu diennakti.
Nav gan saprotams, kāpēc Latvija sūta pilsoņus uz Ukrainas konsulātu, - Krima ir Krievijas teritorija. No vienas puses, skaidrs, - gribas ieriebt. Taču diezin vai Latvijas pārstāvis Ukrainā varēs palīdzēt savas valsts pilsonim Krievijas teritorijā. Neloģiski. Daudz loģiskāk būtu vērsties pie Latvijas vēstnieka Krievijā.
Jāpievērš uzmanība tam, ka šķēršļi tūristiem ceļojumā uz Krimu var rasties tikai no Latvijas puses. Krievija laipni uzņem visus, kas vēlas apciemot skaidto kūrortu pussalu. Taču Latvija dzied unisonā ar rietumvalstīm – labi zināms, kāda ir Latvijas valdības attieksme pret Krievijas pussalu. Latvija joprojām neatzīst Krimas pievienošanos Krievijai, par ko referendumā nobalsoja gandrīz visi Krimas iedzīvotāji. Latvijas normatīvie akti nepieļauj nekādu komerciālo darbību pussalā, bet ĀM kategoriski iebilst pret valsts pilsoņu braucieniem uz Krimu caur Krieviju.
Tomēr tūristi no daudzām pasaules valstīm, arī no Latvijas, vēlas nokļūt pussalā un nospļaujas par sankcijām. Tikai 2018.gadā vien Krimu apmeklējuši 132 valstu parstāvji.
