RĪGA, 20. septembris - Sputnik. Vācijā identificēti divi no 19 soda vienības locekļiem, kuri piedalījušies kara noziegumos Novgorodas apgabala teritorijā Lielā Tēvijas kara gados, vēsta RIA Novosti.
Izmeklēšana attiecas uz notikumiem 1941.-1943.gg. Žestjanaja Gorka un Čornoje ciemos Novgorodas apgabalā. Izmeklēšanas komitejas rīcībā esošie dati liecina, ka 19 soda vienības locekļi, tostarp – Vācijas un Latvijas pilsoņi, iznīcinājuši tūkstošiem civiliedzīvotāju, kuru mirstīgās atliekas apraktas bedrēs un tranšejās. Speciālisti ekshumējuši aptuveni 500 līķus. Maijā KF Izmeklēšanas komiteja ierosināja krimināllietu saskaņā ar pantu par genocīdu.
Vācija pauda gatavību sadarboties ar izmeklētājiem no Krievijas jautājumā par kara noziegumiem Novgorodas apgabalā. Ar KF varasiestādēm sadarbojas Ludvigsburgas Nacionālsociālisma noziegumu izmeklēšanas centrālā pārvalde, kas izveidota 1958. gadā. Tā nodarbojas ar informācijas par nacistu noziegumiem meklēšanu un analīzi. Meklējumi notiek gan Vācijā, gan arī visā pasaulē.
"Mūsu kartotēkā nav ierakstu par abām nozieguma vietām un ar to saistīto Bateckas rajonu (Novgorodas apgabalā). Savukārt vārdu meklējumos rezultāti ir sekojoši: Karls Ābrams, dzimis 1909.gada 8.martā Insbrukā, pēc mūsu kartotēkas – A izvēršanas grupas vienības vadītājs (Einsatzgruppe, EG) Novgorodā. Komandēja 1b un 2 Einsatzkommando. Vēlāk – virsnieks Aušvicas koncentrācijas nometnē," pastāstīja pārvaldes pārstāvis Tomass Vills.
PSRS un Krievijas izmeklēšanas iestāžu dati liecina, ka Ābrams komandējis Rīgā saformētās SD grupas (palīgpolicija SS reihsfīrera drošības dienestā, apsūdzēta par civiliedzīvotāju masveida slepkavībām Eiropas un PSRS teritorijā – red.), kas dislocētas Žestjanaja Gorka ciemā. Vienība cīnījās ar partizāniem, kā arī meklēja un slepkavoja cilvēkus, kuri atbalstīja padomju varu.
Ludvigsburgas Nacionālsociālisma noziegumu izmeklēšanas centrālās pārvaldes arhīvā ir arī dati par Herbertu Burgdorfu, kurš tiek uzskatīts par vienu no A grupas vienību vadītājiem Novgorodā. Viņš likvidēts 1945.gada 10.maijā.
Vills piebilda, ka "A izvēršanas grupas un tās vienību masveida noziegumi tika izmeklēti Vācijā vairāku plašu izmeklēšanu gaitā". Viņš atzīmēja, ka "bieži vien atsevišķas noziegumu vietas nav iespējams identificēt konkrēti vai iekļaut vienā apgabalā", tāpēc notikumu fiksēšanai Žestjanaja Gorka un Čornoje ciemos "nepieciešama rūpīga izmeklēšana".
"Sadarbību ar Krievijas varasiestādēm uz savstarpējas tiesiskās palīdzības pamata regulē starptautiskās vienošanās, kas mums, protams, uzliek saistības un ko esam gatavi pildīt. Pagaidām neesam saņēmuši atbilstošo pieprasījumu par tiesisko palīdzību," piebilda Vills.
