RĪGA, 17. septembris – Sputnik. Latvijas valdībā radušās pretrunas sakarā ar uzturēšanās atļaujas programmu apmaiņā pret investīcijām nekustamajā īpašumā: ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro un viņa partija KPV LV uzskata, ka programma ir jāreanimē, savukārt Krišjānis Kariņš piedāvā nopietni izpētīt programmas īstenošanu un, iespējams, pat slēgt to, vēsta raidījums "Nekā personīga" kanālā TV3.
Augustā Latvijā viesojās delegācija no Indijas ar viceprezidentu Venkai Naidu vadībā. Vizīte tik augstā līmenī notika pirmo reizi. Kopā ar Naidu atbrauca biznesmeņu delegācija, kuri interesējās ne vien par investīciju projektiem, bet arī par iespēju saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā. Delegācijas loceklis Ašišs Sarafs vēlējās tikties ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvjiem, lai tiešā vaidā apspriestu šo jautājumu, taču pārrunas nenotika.
Pārrunās ar Indijas delegāciju piedalījās Ralfs Nemiro, kurš sadzirdēja patiesu vēlmi investēt miljonus Latvijā un nolēma palīdzēt šiem plāniem īstenoties.
Pirms vēlēšanām publiski skanēja aizdomas, kas partija KPV LV var būt saistīta ar liela biznesmeņa Aināra Šlesera interesēm. Tieši viņš, būdams Saeimas deputāts, piedāvāja izsniegt uzturēšanās atļaujas Latvijā apmaiņa pret investīcijām nekustamajā īpašumā vai vietējos uzņēmumos. Tā tiesības brīvi ieceļot Šengenas zonas valstīs saņēma desmitiem ietekmīgu Krievijas biznesmeņu.
Pēc ievērojamas programmas sadārdzināšanās interese par Latvijas uzturēšanās atļauju praktiski pazuda, un Ekonomikas ministrijas nolēma rast veidu, kā to reanimēt, vēl jo vairāk tāpēc, ka viesi no Indijas pauda cerību, ka viņiem atvieglos iebraukšanu.
Savukārt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols uzskata, ka pret indiešu interesi ir jāizturas uzmanīgāk. Pēc viņa domām, aiz miglainiem investīciju solījumiem stāv atsevišķu uzņēmumu ieinteresētība ilgtermiņa peļņā.
Saskaņā ar TV3 žurnālistu informāciju, septembra sākumā Nemiro iesniedza Kariņam iesniegumu par komandējumu uz Londonu, kur ekonomikas ministrs vēlējās vēlreiz tikties ar Ašišu Sarafu. Vizītes organizēšanā jau iesaistīja Latvijas vēstniecību un LIAA pārstāvi, taču Kariņš nedeva atļauju. Premjers ir pret ekonomikas ministra centieniem un piedāvā apspriest pilnu uzturēšanās atļauju programmas slēgšanu – pēc viņa domām, tā kaitē valsts reputācijai, rada draudus drošībai un nepalīdzēs pacelt ekonomiku.
Piesedzās ar mācību vīzām?
Interese par Latviju vērojama ne vien Indijas tūristu vidū, bet arī darbinieku un studentu vidū no šīs valsts – vīzas pieteikumu ir ļoti daudz, taču arī atteikumu skaits ir liels – gandrīz puse vienkāršo pieteikumu gadījumā un vairāk nekā trešdaļa studentu vīzu gadījumā.
Ārlietu ministrs paskaidroja, ka uz Latviju it kā studēt brauc arī tie, kas nevar angliski pateikt pat divus vārdus, kas liek domāt, ka patiesais viņu ierašanās mērķis nav saistīts ar izglītības iegūšanu. Turklāt Valsts drošības dienestam pastāv aizdomas, ka tādējādi Latvijā var ieceļot radikāli noskaņoti iedzīvotāji no valstīm ar augstu terorisma līmeni. Izglītības ministrija jau iepriekšējā vadītāja Kārļa Šadurska laikā centās atklāt negodprātīgās augstskolas, taču saskārās ar pretestību nozarē, tādēļ process apstājās.
Par spīti bažām, Latvijas Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja Lindas Liepiņas (toreiz viņa bija KPV LV deputāte) piedāvājumu atļaut ārzemju studentiem Latvijā strādāt 40 stundas nedēļā līdzšinējo 20 stundu vietā. Pēc premjera Kariņa domām, šie grozījumi novedīs pie darba tirgus atvēršanas iebraucējiem, tādēļ valdības vadītājs ir pret šādu atvieglojumu. Viņš ir pārliecināts, ka sākumā no ārzemēm ir jāpiesaista augsti kvalificēti speciālisti, un tam piekrīt citi valdības locekļi.
