RĪGA, 16. septembris – Sputnik. Kļuvis zināms, ka koalīcija jau ir vienojusies par to, ka no nākamā gada partijām tiks palielināts valsts budžeta dotāciju apjoms, raksta avīze "Segodņa".
"Jāpanāk, ka no valsts budžeta politiskajām partijām piešķir vairāk naudas, lai tās nav atkarīgas no privātajiem sponsoriem, kuri apmaiņā pret savu ziedojumu sagaida no partijas konkrētas darbības (savā labā – aut.)," paziņoja pirms kāda laika LR prezidents Egils Levits. Un valdības koalīcija sadzirdēja valsts vadītāju. Turklāt vienā acumirklī!
Atzīmēsim: politiskajās aprindās jau sen klīst runas par to, ka partijas varētu saņemt valsts finansējumu daudz lielākā apmērā, nekā tagad. Kā piemēru min, tostarp Lietuvu un Igauniju, kur valsts dotāciju apmērs politiskajiem spēkiem ir ievērojami lielāks.
Savukārt Latvijā, saskaņā ar spēkā esošo likumu, uz valsts dotācijām var pretendēt tās partijas, kuras pēdējās Saeimas vēlēšanās saņēma vairāk nekā 2% vēlētāju balsu. Tā kā barjera iekļūšanai parlamentā ir 5%, iznāk, ka dotācijas pienākas arī partijām, kas nav tikušas jaunajā Saeimā.
Balstoties uz pērnā gada Saeimas vēlēšanu rezultātiem, valsts finansējumu šogad saņem trīs ārpus parlamenta spēki – Reģionālā apvienība (4,14% vēlētāju balsu), Latvijas Krievu savienība (3,2%) un "Progresīvie" (2,61%). Atgādināsim, ka 13. Saeimā strādā septiņas partijas. Tādējādi kopumā dotācijas no valsts kases mūsu valstī saņem 10 politiskie spēki.
Vienkārša shēma
Jo vairāk partija ir saņēmusi vēlētāju balsu, jo lielāks ir arī dotācijas apmērs no nodokļu maksātāju kabatas. Šobrīd dotācijas gadā sastāda 0,71 eiro par katru vēlētāja balsi. Piemēram, iepriekšējo vēlēšanu uzvarētājs – partija "Saskaņa" – ieguva 167 117 vēlētāju balsis.
Nav grūti aprēķināt, ka gadā partija no budžeta kopumā saņems 118 653 eiro. Šī summa tiek izdalīta ar četri un reizi trīs mēnešos tiek ieskaitīta partijas kontā.
Attiecīgi partija, kura ieguvusi otro vietu vēlēšanās – KPV LV – un ieguva 120 264 balsis, ir tiesīga pretendēt uz ikgadējo dotāciju 85 387 eiro apmērā.
Dod piecus miljonus!
Ja tagad gadā partiju finansēšanai, kas pārvarēja 2% robežu, valsts kase tērē 600 tūkstošus eiro, tad nākamgad politiskajām organizācijām plānots iztērēt veselus 5 miljonus eiro. Partija, kura ieguvusi vismazāko vēlētāju balsu skaitu, visticamāk, nākamgad saņems "starta paketi" 160 tūkstošu eiro apmērā. Savukārt pēdējo parlamenta vēlēšanu uzvarētājs varēs rēķināties ar dotāciju miljona eiro apmērā.
Tiesa, pastāv arī cits variants, kuru apspriedīs valdības un Saeimas darba grupa – piemaksāt ne tik daudz par katru vēlētāja balsi, cik par katru partijas jauno piesaistīto locekli. Mērķis – mudināt partijas palielināt savu piekritēju skaitu.
Interesanti, ka vien 16% iedzīvotāju atbalsta budžeta tēriņu pieaugumu politiskajām organizācijām. Un tas nemaz neizbrīna, ņemot vērā rekordzemo uzticības līmeni partijām Latvijā.
Vai ierobežos sponsorus?
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nesen paziņoja, ka ir gatavs piedalīties diskusijās par valsts budžeta finansējuma palielināšanu partijām. Tiesa, ar nosacījumu, ka tiks ierobežots ziedojumu apmērs partijām no fiziskām personām. Tātad tiek piedāvāts šajā gadījumā ierobežot sponsoru līdzekļus. No vienas puses skatoties, absolūti loģisks piedāvājums: ja partijas saņems vairāk līdzekļu no Valsts kases, tad tām derētu mazāk pieņemt privātos ziedojumus, tādējādi samazinot atkarību no sponsoriem. Bet, no otras puses, pastāv liela varbūtība, ka rezultātā partijām būs mazāk līdzekļu, nekā šodien.
Tātad tās, sevišķi priekšvēlēšanu periodā, atkal līdīs parādos. Starp citu, KNAB uzskata, ka pats parādu veidošanās fakts partijām ir visnotaļ uztraucošs un tām ir jāaizliedz veidot parādus, tas nozīmē, piemēram, vienoties par vieniem vai otriem pakalpojumiem (piemēram, priekšvēlēšanu kampaņas organizēšana) parādā vai ar daļēju samaksu.
Taisnības labad atzīmēsim, ka katru gadu ziedot gribētāju partijām kļūst arvien mazāk. Jo politisko organizāciju sponsorus visnotaļ rūpīgi pārbauda gan attiecībā uz ienākumu legālumu, gan attiecībā uz to, vai tie var atļauties sponsorēt partijas.
Iepriekšējos gadus ir bijuši gadījumi, kad partiju sponsoru legālie ienākumi vienkārši neļāva tiem ziedot politiskajām organizācijām šādas summas. Pēc dokumentiem iznāca, ka tie atdeva praktiski tikpat, cik nopelnīja. Ar kādiem līdzekļiem tad šie partiju cienītāji pārtika?
