RĪGA, 12. septembris – Sputnik. Vašingtona, tā arī nepievienojoties Vispārējā kodolizmēģinājumu aizlieguma līgumam (CTBT), uztur savus poligonus "kaujas" gatavībā. Tam pievērsuši uzmanību Krievijas Ārlietu ministrijā, vēsta Sputnik Igaunija.
Pēc ĀM vadītāja vietnieka Sergeja Rjabkova sacītā, Krieviju uztrauc situācija saistībā ar Vispārējo kodolizmēģinājumu aizlieguma līgumu (CTBT). Diplomāts uzsver, ka Maskavai ir zināms, ka Amerikas poligoni tiek uzturēti gatavības stāvoklī iespējamai šāda vieda testu atsākšanai, raksta RIA Novosti.
"Mūsu pozīcija ir labi zināma – mēs uzstājamies par pilnvērtīgu pārrunu atjaunošanu stratēģiskās stabilitātes un starptautiskās drošības nodrošināšanai un ceram uz mūsu aiz okeāna esošo partneru atbildes gatavību nopietnam, ieinteresētam dialogam," uzsvēra Sergejs Rjabkovs.
Tāpat viņš atzīmēja, ka situācija stratēģiskās stabilitātes jomā turpina pasliktināties, pieaug kodolkara risks, "turklāt par situācijā, kad pusēm nav nolūku rosināt kodola konfliktu". Pēc Rjabkova sacītā, sevišķi negatīva dinamika parādās pēdējā gada laikā.
"Mūsu Rietumu kolēģu rīcība kļūst emocionālāka, brīžiem visnotaļ agresīva," pateica Sergejs Rjabkovs, Krievijas ĀM vadītāja vietnieks.
2016. gadā G7 tikšanās laikā Hirosimā tika pieņemta "Hirosimas deklarācija", kurā tika uzsvērts, ka nedrīkst pieļaut kodolieroču pielietošanu un izmēģinājumus. "Nevienai valstij nav jāveic kodolieroču izmēģinājumi, un priekš pēc iespējas drīzākas Vispārēja kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma stāšanās spēkā visām valstīm tas ir jāparaksta un jāratificē bez vilcināšanās un nosacījumiem," teikts deklarācijā.
CTBT, kopš tā pieņemšanas 1996. gadā ANO Ģenerālajā Asamblejā, joprojām nav stājies spēkā, jo dokumentu tā arī nav ratificējušas vairākas valstis, tostarp ASV. 2013. gadā toreizējais prezidents Baraks Obama paziņoja par nolūku panākt, ka Vašingtona ratificē CTBT līgumu, taču tas tā arī nenotika.
2019. gada augustā Krievijas ĀM vadītāja vietnieks Sergejs Rjabkovs paziņoja, ka Maskava neredz pievienošanās perspektīvas Vispārēja kodolizmēģinājumu aizlieguma līgumam, lielākoties ASV pozīcijas dēļ. Taču Krievija ratificēja dokumentu jau 2000. gadā.
