RĪGA, 10. septembris – Sputnik. Pārtikas cenu kāpums arvien vairāk ietekmē inflācijas līmeni Latvijā, vēsta Finanšu ministrijas mājaslapa.
Patērētāju cenas šī gada augustā palielinājušās par 3,2%, salīdzinot ar to pašu mēnesi pērn, tādējādi inflācijas līmenis nedaudz palielinājies, salīdzinot ar jūliju, kad tas bija 2,9%. Saskaņā ar Finanšu ministrijas vērtējumu, cenu kāpums augustā kopumā atbilst vidējam inflācijas līmenim kopš gada sākumā, jo astoņu mēnešu laikā patērētāju cenas palielinājušās kopumā par 3,1%.
Neliels patērētāju cenu izaugsmes paātrinājums, salīdzinot ar jūliju, noticis galvenokārt siltumenerģijas tarifu un pārtikas cenu pieauguma dēļ. Pārējo preču un pakalpojumu cenu izmaiņas atbilst iepriekšējo mēnešu dinamikai.
Finanšu ministrija atzīmē, ka vislielāko ietekmi patērētāju cenu kāpumam augustā radīja pārtikas cenu izaugsme. Kaut arī gada skatā pārtikas cenu kāpums 5,2% apmērā nav pats lielākais preču un pakalpojumu vidū, ņemot vērā to, ka pārtikas produkti mājsaimniecību patērētāju grozā sastāda ievērojamu daļu (20,9%), tas noteica to būtisko ietekmi uz vispārējo cenu izaugsmi.
Paaugstinājušās cenas lielākajai daļai pārtikas produktu. Svarīgākā nozīme bijusi maizes un graudu cenu kāpumam – par 8,5%, salīdzinot ar pērnā gada augustu, svaigiem dārzeņiem – par 37,7%, kartupeļiem – par 29,5%, cūkgaļai – par 12,1%.
"Pašreiz šo pārtikas produktu cenu palielinājumu galvenokārt ietekmē ārējie faktori jeb ierobežotais piedāvājums pasaules tirgos. Nelabvēlīgie (sausie) laika apstākļi gan pērnā gada vasarā, gan arī šovasar vairākās Eiropas valstīs negatīvi ietekmēja graudaugu un dārzeņu ražas apjomu un piedāvājumu tirgū, tādējādi paaugstinot to cenas," paskaidroja ministrijā.
Savukārt cūkgaļas cenas pasaulē ietekmē tās deficīts Ķīnā, kura vienlaikus ir tās lielākais ražotājs un patērētājs. Lielā mērā cūkgaļas deficīts ir saistīts ar ASV un Ķīnas tirdzniecības karu, kā rezultātā Ķīna ieviesusi nodevu cūkgaļas importam no ASV, kā arī Āfrikas cūku mēra izplatīšanos Ķīnā.
Finanšu ministrija atzīmē, ka Latvija ieņem trešo vietu ES pārtikas patērētāju cenu izaugsmes ziņā – tikai Ungārijā un Rumānijā tās aug ātrāk. No otras puses, arī vidējā alga valstī aug ātrāk, nekā vidēji ES.
