RĪGA, 9. septembris – Sputnik. Bundestāga priekšsēdētājs Volfgangs Šeible brīdinājis Eiropas valstis par nesaprātīgiem soļiem gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvniecības pretošanās virzienā, vēsta RIA Novosti.
Savas bažas Šeible izteica vācu izdevumā Die Welt. "Ziemeļu straumes 2" kritiķu rīcību viņš nosauca par nesaprātīgu, jo viņi var kaitēt Eiropai.
Bundestāga vadītājs pievērsa uzmanību tam, ka Vācija saprot pie kā novedis tās atbalsts šī gāzesvada būvniecībai – pie Austrumeiropas partneru uzticības iedragāšanas. Taču Berlīnei ir lielākas bažas nevis par viņu neapmierinātību, bet gan par to, ka projekta sabotēšana kļūs par ārkārtīgi nesaprātīgu lēmumu, kas labi nebeigsies.
"Ziemeļu straume 2" paredz divu gāzesvada cauruļu ielikšanu no Krievijas piekrastes līdz Vācijai caur Baltijas jūru. Projekta palaišana ieplānota 2019. gada beigās. Un, kā iepriekš paziņoja Gazprom, Baltijas jūrā jau ir ielikti 1882 kilometri gāzesvada, kas pārsniedz 76% no tā kopējā garuma.
Gāzesvada maršruts iet caur KF, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas teritoriālajiem ūdeņiem un ekskluzīvajām ekonomiskajām zonām.
Berlīne kopš paša sākuma uzstājas par projekta atbalstīšanu. Tur uzsver šī cauruļvada komerciālo nozīmi un lūdz pārējos atmest politiskos aizspriedumus. "Ziemeļu straumē 2" ir ieinteresēta Austrija – arī tai rūp drošas gāzes piegādes. Norvēģija, kurai pieder 30% darbus izpildošās kompānijas akciju, attiecīgi arī nepretojas projekta īstenošanai.
Mums ir lēta gāze, un jums?
Austrumeiropas "partneri", par kuriem runāja Šeible, – tā ir Polija, Lietuva un Latvija. Tās, pirmām kārtām Polija, uzstājas pret gāzesvada būvniecību un nevēlas saskatīt tajā komerciālu izdevību, cenšoties atrast gāzes caurulē politisko sastāvdaļu.
Arī, protams, projekts nepatīk ASV, un Austrumeiropas "partneri" nav gatavi rīkoties pret Amerikas gribu. Lai kā viņiem negribētos stabilitāti un lētu gāzi, apmierinot ASV gribu, viņi ir gatavi pirkt sašķidrinātu dabasgāzi – SDG, lai tikai nesabojātu attiecības ar savu aizokeāna aizbildni.
Taču, neraugoties uz visiem Polijas un tās kompānijas pūliņiem atrunāt Eiropu no "Ziemeļu straumes 2", projekta operatoram Nord Stream 2 AG atlicis saņemt tikai Dānijas būvatļauju.
Un šeit, kā iepriekš norādīja Nacionālās enerģētiskās drošības fonda vadošais analītiķis, Krievijas Valdības finanšu universitātes pasniedzējs Igors Juškovs, Dānijai ir izredzes parādīt patstāvību, izsniedzot cauruļvada ielikšanas atļauju savā akvatorijā.
Pagaidām Dānija klusē, piesedzoties ar it kā nepieciešamiem papildu pētījumiem un publiskām apspriešanām. Taču patiesībā amerikāņi spiež arī uz to, pieprasot ievilkt procesu pēc iespējās ilgāk.
Taču varbūtība, ka Dānija tomēr padosies, ir visnotaļ liela. Jo, kā norādīja cits eksperts Vladimirs Rožankovskis no Starptautiskā finanšu centra, – gribi apturēt "Ziemeļu straumi 2" – gatavo miljardus.
Krievijas gāze Latvijā
Turklāt, pēc analītiķu prognozēm, līdz 2040. gadā Eiropa, sakarā ar pašu ražošanas samazināšanos, vēl vairāk būs atkarīga no dabasgāzes importa.
Jau šobrīd tiek īstenota virkne projektu, kuru mērķis ir integrēt daudzus iepriekš izolētus Eiropas valstu tirgus vienotā gāzes tirgū, taču jautājums par piegādātāju diversifikāciju paliek atvērts.
Piemēram, Latvijā galvenais gāzes piegādātājs ir un paliek Krievija. Un, kā norāda speciālisti, attiecībā uz mājsaimniecību gāzes apgādi Latvijā šodien ir izveidojies optimāls modelis, kad gāzes cenu kontrolē regulators, neļaujot tirgotājiem gūt virspeļņu.
