RĪGA, 8. septembris – Sputnik. Nesenos Otrā pasaules kara sākuma 80. gadskārtai veltītos pasākumus Polijā varētu uzskatīt par kārtējo izlēcienu pret Krieviju: KF pārstāvji netika uzaicināti tajos piedalīties, lai arī Padomju Savienība ziedoja 600 tūkstošus karavīru dzīvību, lai padzītu vācu nacistus no Polijas.
Taču situācija ir daudz nopietnāka un dziļāka nekā kārtējās dzēlības Maskavas un Varšavas starpā. Atsaucoties uz ārvalstu presi, mūsu autori noskaidroja, ka par dīvaino ceremoniju apvainojušās arī Serbija un Melnkalne – arī agrākās Dienvidslāvijas pārstāvji netika ielūgti apmeklēt Varšavu. Rezultātā Melnkalnes prezidents Milo Džukanovičs norādīja Polijai, ka tā velti noklusē Padomju Savienības lomu tās atbrīvošanā, bet Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs atgādināja, ka bojāgājušo un iedzīvotāju skaita proporcijas ziņā Dienvidslāvija bija otrā valsts pasaulē, kas visvairāk cietusi nacisma rezultātā.
Iznāk īsta greizo spoguļu karaliste: mūsdienu prioritāšu – NATO vienotības, pievēršanās ASV un VFR – dēļ daudzas Eiropas valstis noliedz nepārprotamus savas pagātnes faktus.
Baltijā un Polijā tagad ir modīgi runāt, ka Otrais pasaules karš viņiem esot beidzies nevis 1945. gadā, bet gan 1989. vai pat 1994. gadā – pēc Krievijas aiziešanas.
Taču cilvēki atceras, ko nozīmē karš, uzlidojumi, logu aptumšošana, bads. Un šīs šausmas beidzās – cilvēki, kas tās pieredzējuši, nekad to neaizmirsīs! – tomēr 1945. gadā, nevis līdz ar Varšavas līguma likvidāciju 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā. Par to stāsta serbu izdevums "Pečat", bet mūsu autori publikāciju iekļauj izplatītāko pret Maskavu vērsto pārmetumu kontekstā, ar kuriem izcēlušies desmitiem izdevumu – no vācu "Bild" līdz čehu izdevumam "Deņņik N".
Starp citu, izrādījās, ka Poliju nav apmeklējuši arī PSRS Vidusāzijas republiku pārstāvji – arī viņi taču neveido ne ES, ne NATO "austrumu partnerību". Pagātne atkal tiek upurēta politiskās konjunktūras labā. Valstis, kas arī daudzus savus pilsoņus apglabājušas Polijas zemē, taču noteikti nav vainojamas par Molotova-Ribentropa paktu un tā slepenajiem protokoliem. Starp citu, Padomju Savienība tomēr atrada sevī morālos spēkus, lai nosodītu šos protokolus 1989. gadā ar īpašu parlamenta lēmumu. Tas atbilda vēsturiskajai patiesībai, ko apsprieda InoSMI redaktori Dmitrijs Babičs un Ivans Kožinovs.
