Investori nevēlas strādāt Latvijā: ieguldījumi kritušies līdz minimumam 7 gadu laikā

© pixabayДиаграммы на экране компьютера
Диаграммы на экране компьютера - Sputnik Latvija
2019.gada pirmā puse iezīmējusies ar jaunu uzņēmumu likvidācijas vilni un ārvalstu investīciju summas samazināšanos Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā.

RĪGA, 6. septembris — Sputnik. Ārvalstu investīciju summa Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā šī gada pirmajā pusgadā samazinājusies vairāk nekā divkārt salīdzinājumā ar šo pašu periodu pērn, vēsta žurnāls "Otkritij gorod".

Lursoft dati liecina, ka 2019.gada pirmajā pusgadā ārvalstu invesrīcijas Latvijā reģistrētajos uzņēmumos sastādījušas 14,39 milj. eiro, lai arī 2018.gadā tās sasniedza 33,26 miljonus.

Фото из буклета Gallusman - Sputnik Latvija
Olu ražotājs Ovostar no Ukrainas ienāk Latvijā. Madlienas iedzīvotāji ir šokēti

Vairāk nekā pusi investīciju jauno uzņēmumu pamatkapitālā devusi Nīderlande – 8,01 milj.eiro. Gandrīz visu summu – 8 miljonus sastāda divu uzņēmumu — Gustava parks projekti un Brīvības parks projekti – pamatkapitāls. To dalībnieks ir Nīderlandē reģistrētais "Oland International B.V".

Aiz Nīderlandes seko Norvēģija – ieguldījumi 2019.gada pirmajā pusgadā reģistrēto uzņēumu pamatkapitālā sastādīja 3,2 miljonus eiro. Dāņu investori ieguldījuši 2,21 milj.eiro, igauņu – 0,61 milj.eiro, zviedru – 0,33 milj.eiro.

Lursoft dati norāda, ka ārvalstu investīciju kopējā summa Latvijas uzņēmumos samazinājusies līdz 6,94 miljardiem eiro – tas ir zemākais rādītājs kopš 2012.gada.

Iepriekš vēstīts, ka 2018.gadā ārvalstu investori vērtēja, ka Latvijā ir viduvēji pievilcīga investīciju vide – 2,5 punkti no 5 iespējamiem. Šo pētījumu veica Rīgas ekonomikas augstskola. Analīzē teikts, ka tādas gadiem ilgi neregulētas problēmas, kā demogrāfisko rādītāju krišanās, darba spēka trūkuma, izglītības kvalitātes, korupcijas un ēnu ekonomikas dēļ jaunas investīcijas Latvijā varētu neienākt, bet daļa esošo – aiziet.

Parādījusies arī jauna problēma: to rada situācija finanšu sektorā, kas radījusi Moneyval lēmumu iekļaut Latviju pastiprinātas kontroles kategorijā.

Par hronisku problēmu līdz ar ēnu ekonomiku un izglītības sistēmu minēta arī nenoteiktība, kas lielā mērā saistīta ar īstenotajām reformām.

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала