RĪGA, 5. septembris — Sputnik. Plaši pazīstamā latviešu žurnāliste Elita Veidemane rakstā avīzē Neatkarīgā kritiski izvērtēja skatuves mākslinieces Laimas Vaikules uzvedību, kura svētkos Jūrmalā nav gribējusi "nolaisties līdz nacionālo aborigēnu līmenim" un no skatuves pārsvarā runājusi krieviski. Tādu attieksmi pret valsts valodu Veidemane uzskata par cūcisku.
Savu opusu Veidemane sāka ar atzīšanos, ka viņai patīkot krievu filmas, mūzika, kvalitatīva literatūra un un krievu aktieru dabiskā izturēšanās. Tāpēc viņu piesaistījis Krievijas dziedātājas Diānas Arbeņinas un n grupas "Nočnije snaiperi" koncerts Kauguros 31.augustā.
Veidemane konstatēja, ka Arbeņinas un viņas muzikantu priekšnesumā viss bija lieliski, un nav svarīgi, kādā valodā mākslinieki demonstrē savu talantu. "Viņi rada mākslu, kas ir saprotama arī bez valodas. Bet tajā pašā laikā - viņi ir dziļi nacionāli, un tas ir pats svarīgākais patiesā mākslā," raksta Veidemane.
Žurnālistei patika, ka ka Arbeņina "nemēģināja jelkādā veidā koķetēt ar vietējiem krievvalodīgajiem", kuru Kauguros ir aptuveni 60% no kopējā iedzīvotāju skaita.
Toties cita koncerta dalībniece – Laima Vaikule – Veidemanei sagādāja vilšanos. Iemesls neslēpjas mūzikā – lieta tāda, ka māksliniece maz runājusi latviski - viņa devusi priekšroku krievu valodai.
"Uz Kauguru svētku skatuves uznāca latviešu dīva Laima Vaikule un skaidrā krievu valodā uzrunāja klātesošos: "Dobrij večer, dorogije druzja!" (Labvakar, dārgie draugi! - krievu val.) Domāju, tūlīt šo tekstu viņa pārtulkos arī latviski. Nekā nebija! Laima turpināja krieviski, turpināja visu savu uzstāšanās laiku, vien pāris dziesmās pa diviem pantiņiem mūsu zvaigzne atļāvās arī latviešu mēlē padainot. Paldies par nokāpšanu līdz nacionālo aborigēnu līmenim, apžēlojās tomēr..." klāsta Veidemane.
Žurnāliste apgalvoja, ka liels skaits latviešu apvainojušies un koncertu pametuši.
"Esmu tālu no tā, lai sāktu cīnīties pret kādu valodu: allaž esmu teikusi, ka jebkuras valodas zināšana ir bagātība un neviena valoda pati par sevi nav nedz vainīga, nedz nicināma. Ir tikai daži nosacījumi, lai situācija ar valodas lietojumu nenonāktu cūciskā un aizvainojošā etniskā konflikta miskastē. Svarīgākais: šeit ir Latvija, un šeit valda latviešu valoda - valsts valoda, un nevienam latvietim nav jālūdzas, lai citu valodu nesēji cienītu mūsu valsts galveno valodu. Tā vienkārši ir jāciena, un viss," paziņoja Veidemane un lūdza, lai kāds nodod viņas teikto Vaikulei.
Valsts valodas statuss Latvijā piešķirts tikai latviešu valodai. Krievu valodai ir svešvalodas statuss, lai arī tā ir dzimtā 40% valsts iedzīvotāju.
Valsts valodas lietojumu kontrolē Valsts valodas centrs (VVC). Tas pievērš uzmanību politiķiem, kuri ļaunprātīgi lieto krievu valodu un slikti pārvalda latviešu valodu, uzņēmēji, kuri izvieto izkārtnes nelatviešu valodā, uzņēmumi un organizācijas, kas izsūta bukletus citās valodās, darbinieki, kuri ar klientiem nerunā latviski, vieskoncerti un pat skolu izlaiduma pasākumi.
