RĪGA, 4. septembris – Sputnik. Nesen atcerējās par svarīgu notikumu Latvijas moderno laiku vēsturē – Krievijas karaspēku izvešanu pirms 25 gadiem. Taču šī paša gada augusta beigās tika atzīmēts ceturtdaļgadsimts arī kādam citam vēsturiskam notikumam – diskriminējošā Pilsonības likuma stāšanās spēkā, raksta bb.lv.
Drakoniskais projekts
Likums bez pilsonības un sākumā pat bez Latvijas personu apliecinošiem dokumentiem atstāja vairāk nekā 700 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju.
Šo dokumentu 5. Saeimas deputāti riskēja pieņemt jau pēc tam, kad Krievijas karaspēki praktiski pameta Latviju un Maskavas "iejaukšanās draudu" likuma pieņemšanas procesā nebija.
Šodien maz kurš atceras, bet sākumā Pilsonības likums bija vēl jezuītiskāks. Nepietika jau ar to, ka tika ieviestas vecuma kvotas, kad deputātu korpusa radikālā daļa (LNNK un TB pārstāvji) sākumā panāca iekļaušanu likumprojektā tā dēvētās skaita kvotas – kad gadā tika paredzēts pieņemt naturalizācijas pieteikumus tikai no noteikta iedzīvotāju skaita (procentuāli).
Vien pēc prezidenta Gunta Ulmaņa un, galvenais, EDSO komisāra nacionālo minoritāšu tiesībās Van der Stūla iejaukšanās procentuālās kvotas izņēma no dokumenta. Eiropas Padome pat izvirzīja sava veida ultimātu Latvijai: ja procentuālās kvotas saglabāsies, tad valstij nebūs kļūt par "kluba" locekli.
Sāpīgā vieta
Taču arī likuma beidzamā redakcija vienalga izraisīja masu pretenziju gan Krievijā, gan starptautiskās organizācijās.
Starp citu, tieši pēc Pilsonības likuma pieņemšanas, kurš atstāja neskaidrā statusā vairāk nekā 700 tūkstošus cilvēku, iestājās krīze Rīgas un Maskavas attiecībās. Nepilsoņu tēma jau 25 gadus ir un paliek viena no sāpīgākajām Latvijas un Krievijas attiecībās.
Atzīmēsim, ka 1994. gada redakcijas Pilsonības likums ļāva ik gadu iesniegt naturalizācijas prasību (ar obligātu eksāmenu kārtošanu un nodevu) tikai noteiktu vecumu pārstāvjiem: no 1996. gada – personām no 16 līdz 20 gadiem, no 1997. gada – tiem, kas nav vecāki par 25 gadiem, no 1998. gada – personām līdz 30 gadiem, no 1999. gada – tiem, kas nav vecāki par 40 gadiem.
Šos vecuma ierobežojumus atcēla ar likumu 1998. gadā un apstiprināja referendumā 1999. gadā.
Pēc 23 gadiem kopš naturalizācijas procesa iesākšanas Latvijā joprojām paliek 252 tūkstoši nepilsoņu.
