Ceturtdaļgadsimts bez pilsonības: kad Latvija atcels apkaunojošo institūtu

© Sputnik / Sergey MelkonovПаспорт негражданина Латвии
Паспорт негражданина Латвии - Sputnik Latvija
Nepilsoņiem ir Latvijas pase, kura atšķiras no pilsoņa pases, viņiem ir liegtas balsošanas tiesības, viņi ir ierobežoti profesionālajā darbībā.

RĪGA, 4. septembris – Sputnik. Nesen atcerējās par svarīgu notikumu Latvijas moderno laiku vēsturē – Krievijas karaspēku izvešanu pirms 25 gadiem. Taču šī paša gada augusta beigās tika atzīmēts ceturtdaļgadsimts arī kādam citam vēsturiskam notikumam – diskriminējošā Pilsonības likuma stāšanās spēkā, raksta bb.lv.

Drakoniskais projekts

Likums bez pilsonības un sākumā pat bez Latvijas personu apliecinošiem dokumentiem atstāja vairāk nekā 700 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju.

Паспорт негражданина Латвии - Sputnik Latvija
Vecāki vainīgi: Latvijas prezidents atbildēja uz neērtu jautājumu par nepilsoņiem

Šo dokumentu 5. Saeimas deputāti riskēja pieņemt jau pēc tam, kad Krievijas karaspēki praktiski pameta Latviju un Maskavas "iejaukšanās draudu" likuma pieņemšanas procesā nebija.

Šodien maz kurš atceras, bet sākumā Pilsonības likums bija vēl jezuītiskāks. Nepietika jau ar to, ka tika ieviestas vecuma kvotas, kad deputātu korpusa radikālā daļa (LNNK un TB pārstāvji) sākumā panāca iekļaušanu likumprojektā tā dēvētās skaita kvotas – kad gadā tika paredzēts pieņemt naturalizācijas pieteikumus tikai no noteikta iedzīvotāju skaita (procentuāli).

Vien pēc prezidenta Gunta Ulmaņa un, galvenais, EDSO komisāra nacionālo minoritāšu tiesībās Van der Stūla iejaukšanās procentuālās kvotas izņēma no dokumenta. Eiropas Padome pat izvirzīja sava veida ultimātu Latvijai: ja procentuālās kvotas saglabāsies, tad valstij nebūs kļūt par "kluba" locekli.

Sāpīgā vieta

Taču arī likuma beidzamā redakcija vienalga izraisīja masu pretenziju gan Krievijā, gan starptautiskās organizācijās.

Президент Латвии Эгилс Левитс - Sputnik Latvija
Levits: latviešu valodā runā divas trešdaļas iedzīvotāju – tas ir absurds

Starp citu, tieši pēc Pilsonības likuma pieņemšanas, kurš atstāja neskaidrā statusā vairāk nekā 700 tūkstošus cilvēku, iestājās krīze Rīgas un Maskavas attiecībās. Nepilsoņu tēma jau 25 gadus ir un paliek viena no sāpīgākajām Latvijas un Krievijas attiecībās.

Atzīmēsim, ka 1994. gada redakcijas Pilsonības likums ļāva ik gadu iesniegt naturalizācijas prasību (ar obligātu eksāmenu kārtošanu un nodevu) tikai noteiktu vecumu pārstāvjiem: no 1996. gada – personām no 16 līdz 20 gadiem, no 1997. gada – tiem, kas nav vecāki par 25 gadiem, no 1998. gada – personām līdz 30 gadiem, no 1999. gada – tiem, kas nav vecāki par 40 gadiem.

Šos vecuma ierobežojumus atcēla ar likumu 1998. gadā un apstiprināja referendumā 1999. gadā.

Pēc 23 gadiem kopš naturalizācijas procesa iesākšanas Latvijā joprojām paliek 252 tūkstoši nepilsoņu.

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала