RĪGA, 30. augusts — Sputnik. Radio Baltkom programmas "Vakara interaktīvs" klausītājs paudis savu viedokli par vienotības problēmu Latvijas sabiedrībā.
Vīrietis, kurš piezvanīja studijai, stādījās priekšā kā Dzintars. Viņš norādīja, ka nesaskata nekādas pretrunas starp krieviem un latviešiem Latvijā. Dzintars uzsvēra, ka šķelšanās problēma valstī ir nepatiesi pārspīlēta, un pat paskaidroja, kāpēc, viņaprāt, tas ir izdevīgi valdībai.
Dzintars uzskata, ka latviešiem un krieviem valstī ir pārlieku daudz citu problēmu, kas neatstāj brīvu brīdi attiecību skaidrošanai. Krievu un latviešu valodā runājošo pretrunas Latvijā tiek uzpūstas tikai tādēļ, lai būtu, ko pārmest cilvēkiem.
"Es uzskatu, ka problēma ir uzpūsta. Man ir draugi – krievi, ir draugi – latvieši. Mēs savā starpā neko nedalām. Neredzu lielu problēmu. Tā, principā, ir uzpūsta, lai būtu, par ko runāt, būtu, ko cilvēkiem pārmest," savu viedokli pauda Dzintars.
Jāpiebilst, ka arī agrāk latvieši Balkom ēterā ir norādījuši, ka plaisa krievu un latviešu starpā valstī ir izdomata, un cilvēkiem nekas nav dalāms, ar dalīšanu nodarbojas varasvīri.
Vēl vairāk, latvieši neiebilst pret krievu valodu. Iepriekš radio Baltkom klausītājs vārdā Paulis paziņoja, ka Latvijas skolās ir jāapgūst krievu valoda. Viņš apliecināja, ka patlaban krievu valoda Latvijā ir vajadzīga visiem, citādi latviešu bērni kļūst konkurētnespējīgi salīdzinājumā ar krievvalodīgajiem.
Paulis pastāstīja, ka viņš pats saziņā izmanto krievu valodu bez jebkādām problēmām, sarunājas krieviski ar kolēģiem darbā. Pie tam viņš tikpat brīvi var pāriet uz latviešu valodu, taču, jūtot, ka sarunbiedru saziņa latviešu valodā apgrūtina, viņš runās krieviski.
Vēl viens Baltkom klausītājs – aldaris Ingemārs Dzenis arī atzina, ka nesaskata nekādas problēmas ar latviešu valodu Latvijā, tāpēc neuzskata par vajadzīgu piespiest citus tajā runāt. Dzenis atzīmēja, ka pēdējo 10-15 gadu laikā cilvēkiem zudusi vēlme pierādīt, ka viņi ir latvieši un dzīvo Latvijā, tāpēc valodas problēma ir atrisinājusies pati no sevis.
Rīdzinieks Normunds pat paziņoja, ka liek saviem bērniem runāt krieviski, lai arī viņi ir latvieši. viņš atzīmēja, ka iedzīvotāju attiecības bojā nepārdomātie valdības lēmumi. Piemēram, lēmumu par skolu pārvešanu pie mācībām latviešu valodā viņš nosauca par diskrimināciju.
Pie tam jāpatur prātā, ka Latvijas prezidents Egils Levits jau pirmajā preses konferencē paziņoja, ka intervijas sniegs tikai valsts valodā, pat krievvalodīgajiem medijiem. Vēlāk Levits atkārtoti uzvēra, ka jānostiprina latviešu valodas lietojums Latvijā un sūkstījās, ka valsts valodā runā tikai 60%. Pēc viņa domām, latviešu valodai ir jākļūst par nepilsoņu integrācijas galveno valodu.
Pēc tam Saeimas deputāts no partijas "Saskaņa" Boriss Cilēvičs kritiski novērtēja Levita izteikumus. Viņš norādīja, ka tamlīdzīgs viedoklis grauj pilsonisko mieru Latvijā un provocē neiecietību.
