RĪGA, 30. augusts — Sputnik. Eiropas Savienības statistikas dienesta Eurostat pētījuma dati liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā strauji pieaudzis Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri var atļauties reizi gadā vismaz nedēļu atvaļinājuma pavadīt ārzemēs, vēsta Db.lv.
2013.gadā viņu skaits sasniedza tikai 48%, bet 2018.gadā jau 67% iedzīvotāju varēja pavadīt atvaļinājumu ārzemēs. Tātad pēdējā gada laikā tikai trešā daļa iedzīvotāju uzskatīja atvaļinājumu ārzemēs par nepieļaujamu slogu ģimenes budžetā.
Salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm Latvija uzrāda vidēju rezultātu. Igaunijā iedzīvotāju skaits, kuri var atpūsties ārzemēs, pieaudzis vēl straujāk. Tā 2013.gadā 52% igauņu pozitīvi vērtēja iespēju atpūsties ārzemēs, bet 2018.gadā – jau 73%. Lietuvā lielas izmaiņas iedzīvotāju noskaņojumā kopš 2013.gada nav vērojamas. Pirms 5 gadiem atvaļinājumu ārzemēs par iespējamu uzskatīja 53% Lietuvas iedzīvotāju, 2018.gadā – 59%.
Vidējais rādītājs Eiropas Savienībā – tamlīdzīgu atpūtu varēja atļauties aptuveni 72% cilvēku. Pirmajā vietā starp valstīm, kuru iedzīvotāji var pavadīt laiku citās valstīs, ierindojusies Dānija (88% respondenti), Zviedrija (90%) un Luksemburga (89%). Sarakstu noslēdz četras valstis ar zemāko rādītāju: Rumānija (41%), Horvātija, Grieķija un Kipra, kurās pozitīvu atbildi snieguši 49% respondentu.
Ceļojums ir labāks nekā remonts
2018.gadā Latvijā organizētā aptauja liecina, ka tūlīt pēc remonta un mājokļa uzlabošanas (33%) starp galvenajiem nākotnes mērķiem respondenti minēja ceļojumus (31%). Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa atzīmēja, ka, novērtējot visas mērķa sasniegšanai pieliktās pūles, jāatzīst, ka vēlme doties ceļojumā ir pat lielāka nekā ilgas uzlabot dzīves apstākļus, jo ceļojumiem krāj biežāk. Aptuveni 30% iedzīvotāju atzina, ka krāj naudu ceļojumiem un saviem hobikjiem, bet remontam – tikai 26%.
Iepriekš vēstīts, ka Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina: 2018.gadā iedzīvotāji devušies 2,2 milj. braucienos uz ārzemēm – par 5,8% vairāk nekā gadu iepriekš.
CSP informēja, ka vairāk nekā trešā daļa braucienu (36,5%) ilga vienu dienu. 2017.gadā šādu braucienu bija par 2,2% mazāk. Pie tam izdevumi vienas dienas braucienos sarukuši par 2,9% - līdz 42,4 milj.eiro.
Vienas dienas braucienos visbiežāk iedzīvotāji dodas uz Lietuvu un Igauniju, kur vidēji tērē 52,5 eiro vienā. Vairāku dienu braucienos 2018.gadā iedzīvotāji iztērējuši 521,4 milj. eiro – par 0,1% mazāk nekā pērn.
Iedzīvotāji devušies 1,4 milj. vairāku dienu braucienos uz ārzemēm – par 8,1% vairāk nekā 2017.gadā. Pieprasītākie virzieni: Igaunija (15,1%), Lietuva (11,5%) un Krievija (8,6%). Populāra ir arī Zviedrija, Vācija un Lielbritānija.
Vairāku dienu ceļojuma vidējā cena pērn sastādīja 381 eiro – par 8,3% mazāk nekā 2017.gadā.
No šīs summas 36,7% parasti tiek atvēlēti transportam, 27,2% - mājoklim, 13,4% - ēdienam, 6,4% - izklaides un kultūras pasākumiem, bet 16,3% - pārējiem mērķiem.
Diennakts vidējie izdevumi sarukuši par 5,1 eiro un sastādījuši 71,3 eiro.
