RĪGA, 26. augusts – Sputnik. Algu starpība Latvijas darba tirgū turpina pieaugt, vēsta BB.lv. Arvien biežāk Internetā var sastapt vakanču sludinājumus ar milzīgu algas intervālu, no 2 tūkstošiem līdz 10 tūkstošiem eiro mēnesī.
Pēc ekonomista Pētera Strautiņa domām, darbiniekam un kadru dienesta speciālistiem ir lietderīgi, ka algas tiek publicētas atklātā piekļuvē, tas labāk informē abas puses un ietekmē galarezultātu. Saskaņā ar likumu katram darba devējam Latvijā ir pienākums norādīt sludinājumā provizorisko darba algu darba ņēmējam, kas palīdz potenciāliem darbiniekiem izpētīt piedāvājumu tirgu.
Taču ne visi darba devēji godprātīgi ievēro likumu, tādēļ arvien biežāk darba sludinājumus publicē sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kā arī ss.com portālā, kur nenorāda algas apmēru paredzamajā vakancē, jo šie resursi atrodas ārpus Latvijas jurisprudences.
Vērts norādīt, ka vislielākās algas tiek piedāvātas IT tehnoloģiju speciālistiem. Šīs nozares darbinieki var rēķināties ar 10 tūkstošiem eiro mēnesī, šādu algu, piemēram, piedāvā Latvijas lieluzņēmums MikroTik programmētājiem ar C++ zināšanām. Ekonomisti ir pārliecināti, ka dažās nozarēs algas Latvijā var pārsteigt pat pieredzējušus darbiniekus.
Ne mazāk vilinošu algu piedāvā arī tādās profesijās kā metinātājs vai kvalificēts mežstrādnieks. Izmantojot portālu CV-Online, sludinājumus var atlasīt pēc algas apmēra. Piemēram, 3 tūkstošu eiro algu piedāvā finanšu direktoram "Rīgas satiksmē" un meža tehnikas operatoram. Montētājs var saņemt 2500 eiro mēnesī par savu darbu, taču nāksies pārvākties uz Zviedriju. Lielu daudzumu piedāvājumu var atrast ātro kredītu jomā.
Pēc naudas pie prezidenta
Tostarp ir vērts atgādināt, ka labi pelnīt var arī prezidenta aparātā. Piemēram, nesen kļuva zināms, ka vienai no valsts vadītāja Egila Levita biroja darbiniecēm nozīmēja algu 4 tūkstošu eiro mēnesī apmērā (alga, kas salīdzināma ar ministru algām). Turklāt noskaidrojās, ka Levita preses sekretāre Aiva Rozenberga savā amatā saņems 3421 eiro mēnesī. Algu, kas salīdzināma ar ministriju lielo departamentu algām, taču atbildības acīmredzami ir mazāk.
Sputnik Latvija vestīja, ka gandrīz trešdaļa darbinieku (31,5%) saņēma galvenajā ienākumu gūšanas vietā neto algu no 450 līdz 700 eiro (2018. gada otrajā ceturksnī – 34,9%), 30,2% (25,3%) darbinieku – no 700 līdz 1400 eiro, 5,3% (3,6%) darbinieku – 1400 eiro un vairāk.
Tāpat CSP vēsta, ka 2019. gada otrajā ceturksnī Latvijā tika nodarbināti 905,6 tūkstoši, jeb 64,7% iedzīvotāju, kas ir par 0,3% vairāk nekā pērnā gada otrajā ceturksnī. Taču nodarbināto iedzīvotāju skaits gada laikā samazinājies par 4 tūkstošiem cilvēku.
Salīdzinot ar 2019. gada pirmo ceturksni, nodarbinātības līmenis Latvijā arī pieaudzis par 0,3%, savukārt nodarbināto iedzīvotāju skaits palielinājies par diviem tūkstošiem.
