RĪGA, 24. augusts – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Sabiedriskā organizācijas Vides izglītības fonds pētījuma "Mana jūra" ietvaros jau astoto gadu pēc kārtas novērtē jūras piekrastes stāvokli. Šogad pēc ANO izstrādātās metodikas Latvijā tika pārbaudītas 42 jūras pludmales Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē.
Mērījumu rezultātus organizatori prezentēja 23. augustā reitinga veidā, kurā atzīmēja Latvijas tīrākās un netīrākās pludmales.
Tīrības rādītājs ir atkritumu vienību skaits 100 metru platībā. Vidējais Latvijas pludmaļu piesārņojuma rādītājs sastāda 211 vienības, savukārt Eiropas Savienības "normatīvs" ir 130 vienības uz 100 metriem.
Desmit netīrākās Latvijas pludmales ir:
Karosta (Liepāja) – 1188 atkritumu vienības uz 100 metriem pludmales;
Daugavgrīva (Rīga) – 964 vienības;
Vecāķi (Rīga) – 638;
Gaujas ieteka – 431;
Lielupe (Jūrmala) – 399;
Kolka – 379;
Majori (Jūrmala) – 364;
Papes bāka (Rucavas novads) – 325;
Apšuciems (Engures novads) – 241;
Lietuvas robeža (Rucavas novads) – 234.
Savukārt desmit valsts tīrākās jūras piekrastes pludmales, kurās atkritumu koncentrācija nepārsniedz 100 vienības uz 100 metriem pludmales, izskatās šādi:
Engure – 45;
Lauču akmens (Limbažu novads) – 53;
Abragciems (Engures novads) – 54;
Jūrmalciems (Nīcas novads) – 56;
Ziemupe (Pāvilosta) – 58;
Rītabuļļi (Rīga) – 58;
Tūja – 59;
Lilaste – 61;
Mērsrags – 78;
Pūrciems – 81.
Pētījuma autori norāda divas pozitīvas lietas. Pirmkārt, mērījumi, kuri tika veikti pludmales sezonas karstākajā periodā, parādīja, ka kopējais atkritumu skaits pludmalēs ir samazinājies, salīdzinot ar pērno gadu. Kā arī, salīdzinot ar pērno gadu, par 10 palielinājies valsts pludmaļu skaits ar piesārņojuma līmeni zem 100 vienībām atkritumu uz 100 metriem.
Izplatītākie atkritumi Latvijas jūras piekrastē: 20% plastmasas atkritumi, lielākoties vienreizlietojamo trauku detaļas (pērn 17%), 11% – polietilēna maisi (10% pērn), 9% - izsmēķi (8% pērn), 8% - putuplasts. Pērn pludmalēs izplatītāko atkritumu sarakstā bija arī plastmasas virves (7%) un papīra izstrādājumi (6%). Taču šogad tie ir retāk sastopami.
Fonda eksperti, kuri rīkoja izmeklējumus, uzsvēra nepieciešamību turpināt kampaņu, kuras mērķis ir apkārtējās vides aizsardzība. "Tie atkritumi, ko mēs redzam pludmalēs, – tā diemžēl ir tikai neliela daļa no tā, kas slēpjas Baltijas jūras ūdeņos un dzelmē," norādīja viņi.
Ekoloģiskās situācijas uzlabošanos pludmalēs var gaidīt līdz ar 2021. gadā Eiropas Savienības normu ieviešanu par vienreizlietojamo trauku ražošanas samazinājumu, kā arī – jaunām iniciatīvām par iedzīvotāju informēšanu par smēķēšanas kaitīgumu ne vien cilvēku veselībai, bet arī apkārtējai videi.
Un, protams, pludmaļu tīrība lielā mērā ir atkarīga arī no atpūtnieku kultūras līmeņa un no vēlmes un pašvaldību iespējām uzraudzīt tīrību savā teritorijā.
