RĪGA, 24. augusts – Sputnik. Izglītības kvalitāte Latvijā pasliktinās dēļ tā, ka varasiestādes ierobežo krievu valodas izmantošanu valstī, paziņoja Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs un bijušais Eiropas Parlamenta deputāts Miroslavs Mitrofanovs RIA Novosti.
Šonedēļ kultūras ministrs Nauris Putnulis paziņoja, ka uzstājas pret "krievu valodas pašpietiekamību" Latvijā.
"Latvijā ir tikai divas grupas krievu, kuriem dzimtā valoda ir pašpietiekama, – tūristi un pensionāri. Strādājošie un studējošie cilvēki runā latviski, krieviski un bieži vien arī angliski. Apsūdzība "krievu valodas pašpietiekamībā" attiecībā uz šiem cilvēkiem izskatās nejēdzīgi," uzskata Mitrofanovs.
"Un pat tas fakts, ka Latvijas Universitātes pēc reitinga vairākas reizes atpaliek no kaimiņvalstu augstskolām, nemaina pašnāvniecisko uzstādījumu uz latviešu valodas pašpietiekamību izglītībā," piebilda viņš.
Viņš uzskata, ka dēļ tā, ka Latvijā ierobežo citu valodu izmantošanu, pasliktinās izglītības kvalitāte.
"Lai nebūtu nekādas konkurences no talantīgāku un svešvalodas protošu profesoru puses. Lai jau labāk savējais – ar klibu un šķību prātu, bez zinātniskiem nopelniem un starptautiskas atzinības, toties ar ideālu latviešu valodu. Un lai pēc tā seko izolācija un degradācija, toties savējos iekārtojām… Nacionālā elite – muļķu kuģis, kurš droši iet uz rifiem," nobeigumā sacīja Mitrofanovs.
2017. gadā aptuveni trešdaļa Latvijas privāto augstskolu studentu mācījās krievu valodā.
Kopš šī gada 1. janvāra spēkā stājās Augstākās izglītības likuma 56. panta grozījumi, kuri faktiski aizliedza pasniegt augstskolās krievu valodā (tostarp privātās augstskolās).
Pirms mēneša Latvijas Satversmes tiesa ierosināja lietu sakarā ar šīs normas atbilstību Satversmei. Partijas "Saskaņa" deputāti, kuri iesniedza prasību, uzskata, ka šī norma ierobežo dibinātāju un augstskolu pasniedzēju brīvību savas akadēmiskās darbības veidošanā, tādējādi ierobežojot tiesības uz izglītību, kuras izteiktas 112. pantā Satversmē.
Pasniegt augstskolās joprojām varēs kādā no ES valodā, taču valsts augstskolās tas būs iespējams tikai noteiktos gadījumos – ārzemju studentiem un programmās, kuras paredzētas starptautiskas sadarbības līgumos. Turklāt ārzemju studentiem obligāti ir jāapgūst latviešu valoda, ja studijas ilgst vairāk nekā sešus mēnešus.
