RĪGA, 19. augusts – Sputnik. Baltijas valstīm un Polijai ir viena kopīga problēma – darbspējīgo iedzīvotāju emigrācija uz Rietumeiropu, taču Varšava ir iemācījusies cīnīties ar to, bet Lietuva, Latvija un Igaunija – nav, raksta eksperts Aleksandrs Nosovičs portāla RuBaltic.ru rakstā.
Polijas varasiestādes veica virkni pasākumu, kuri palīdz noturēt jauniešus: parūpējās par mājokļa jautājuma risinājumu, nodokļu atvieglojumiem, bērnu materiālo atbalstu un programmām jauniem speciālistiem.
Tostarp kopš 2013. gada Polijā darbojas programma "Mājoklis jauniešiem", kura atvieglo māju un dzīvokļu iegādi jauniešiem. Speciāli nosacījumi, pēc kuriem valsts izmaksā programmas dalībniekiem daļu hipotekārā kredīta, ir spēkā vientuļiem jauniešiem līdz 35 gadu vecumam, kā arī jaunām ģimenēm.
Turklāt poļi, kas ir jaunāki par 26 gadiem, ir atbrīvoti no 18% lielā ienākumu nodokļa, ja viņu gada ienākumi nepārsniedz 85 tūkstošus zlotu (nedaudz vairāk par 19580 eiro). Šādus nodokļu atvieglojumus izmanto aptuveni divi miljoni valsts jauniešu. Ierēdņi cer, ka šis pasākums ļaus noturēt speciālistus, kuri tik tikko pabeiguši vietējās augstskolas un grasās braukt prom uz Rietumeiropu augstāku algu dēļ.
Izņemot nodokļu atvieglojumus, Polijā darbojas arī jauno skolotāju, ārstu, inženieru un zinātnieku atbalsta programmas. Viņiem pastāv speciāli pabalsti un algas piemaksas.
Tāpat Varšava tiecas pie dzimstības paaugstinājuma. Programmas "500+" ietvaros katrs bērns līdz 18 gadu vecumam var saņemt ikmēnesī 500 zlotus (vairāk nekā 100 eiro). Un, ja sākumā šāda palīdzība tika sniegta tikai ģimenēm, kurās ir divi un vairāk bērnu, tagad ar šo atbalstu var rēķināties katra ģimene.
Turklāt mācību gada uzsākšanai katrs bērns saņem 300 slotus (vairāk nekā 68 eiro) visa skolai nepieciešamā iegādei
"Latvijā un Lietuvā jauniešu pazušanas un tuvojošās pensiju krīzes problēma ir daudz asāka, nekā Polijā. Taču tādu lēmumu, kā Varšavā, Rīgā un Viļņā neviens pat nepiedāvā," raksta Nosovičs.
Baltijas valstis piedzīvo nopietnas demogrāfijas problēmas: jauniešu un darbspējas vecuma iedzīvotāju emigrācija grauj Baltijas republiku ekonomiku. Ne vien eksperti, bet arī starptautiskas organizācijas un institūti ceļ trauksmi un brīdina par izmiršanas draudiem.
Saskaņā ar ANO ziņojumu par pasaules apdzīvotības perspektīvām, pēc visoptimistiskākajām prognozēm, Latvijas iedzīvotāju skaits mazliet pārsniegs 1,6 miljonus iedzīvotāju, pesimistiskais scenārijs paredz, ka gadsimta beigās Latvijas iedzīvotāju skaits saruks līdz 708 tūkstošiem cilvēku.
