RĪGA, 19. augusts – Sputnik. "Saskaņa" atkal prasa no "Gods kalpot Rīgai" (GKR) kaut kādus neskaidrus solījumus. Kā pastāstīja "Saskaņas" frakcijas vadītāja Anna Vladova, deputāti "vēlas pārliecināties, ka viss darbs tiešām noritēs rīdzinieku labā", vēsta Mixnews.lv.
Turklāt "pārliecināties" "Saskaņa" vēlējās pat dienu pirms balsojuma. Citādi tur ziņo, ka ir pilnībā gatavi parakstīt līgumu ar GKR un atbalstīt tās kandidātu Oļegu Burovu, kurš šobrīd ir mēra vietas izpildītājs.
Taču kamēr "Saskaņa" nav parakstījusi līgumu ar GKR, droša balsu pārsvara Rīgas domē Burovam nav, tātad nav arī pamata uzskatīt, ka viņš ieņems mēra amatu. Izņemot 11 GKR deputātus, viņu atbalsta vien 7 deputāti no "Neatkarīgo deputātu frakcijas un bloka "Rīgai!".
Iepriekš "Saskaņas" frakcija paziņoja, ka ir gatava mēra vēlēšanās atbalstīt GKR kandidātu Oļegu Burovu, ja partijas pārstāvjiem – Annai Vladovai un Sandrim Bergmanim – tiks abi vicemēru krēsli. Taču tieši vicemēra amatam piedāvātā Bergmaņa kandidatūra šī gada maijā kalpoja par četru deputātu izslēgšanas no "Saskaņas" iemeslu, kuri pēcāk izveidoja "Neatkarīgo deputātu frakciju", bez kuras balsīm neviens no kandidātiem nevar cerēt uz uzvaru.
Otrais kandidāts uz Rīgas mēra krēslu – Viesturs Zeps no "Latvijas attīstībai" mīklaini paziņoja, ka "daudz kas var mainīties vēlēšanu dienā". Taču viņš atzinās, ka viņam pagaidām neesot izdevies vienoties ar "Vienotību" un Jauno konservatīvo partiju (JKP), kuras uzstājas par ārkārtas vēlēšanām.
Liekas, ka Zeps jau sāk vairāk pārdzīvot par to, kas būs pēc viņa ievēlēšanas mēra amatā (it kā tas viņam jau ir noticis fakts). Kā viņš izteicās, "rīvēšanās" starp politiskajiem spēkiem dažkārt notiek un dēļ tā ir daudz grūtāk sastrādāties. Nav zināms, no kurienes Zepam ir ir tāda pārliecība par saviem spēkiem.
Iepriekš viņš paziņoja, ka viņam "nesola atbalstu un neatsaka tajā". Tāpat Zeps norādīja, ka partijai "Latvijas attīstībai" ir pietiekami daudz spēku, lai startētu ārkārtas vēlēšanās, ja tādas notiks.
Šodien, 19. augustā, notiks Rīgas domes sēde, kurā var tikt ievēlēts jaunais Rīgas mērs. Ja neviens no kandidātiem neiegūs vismaz 31 balsi, Saeimai būs tiesības iniciēt pirmstermiņa domes vēlēšanas.
Kaut gan, kā norādīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces padomnieks juridiskajos jautājumos Valdis Verners, Rīgas domes deputāti varēs ievēlēt mēru arī pēc 21. augusta, kad Saeimai formāli būs tiesības iniciēt domes atlaišanu.
Lieta tāda, ka pēc 21. augusta deputāti nezaudēs savu deputātu statusu. Un, rīkojoties noteiktas Pašvaldību likuma procedūras ietvaros, viņi var rīkot domes sēdes un pieņemt lēmumu, tostarp politiskus lēmumus par domes priekšsēdētāja ievēlēšanu.
Ja mērs tiks ievēlēts, Saeima vairs nevarēs atlaist domi, neraugoties uz iesākto šī lēmuma pieņemšana procedūru.
