RĪGA, 16. augusts – Sputnik. Latvijas varasiestāžu virzīšanās uz mazākumtautību valodu izspiešanu no visām valsts dzīves jomām sagrauj etnisko minoritāšu identitāti un ir pretrunā ar Rīgas starptautiskajām saistībām, paziņoja KF pastāvīgajā pārstāvniecībā EDSO, komentējot 13. pieņemto Izglītības likumu.
"Trīspadsmitajā augustā Latvijas valdība pieņēma likumu, saskaņā ar kuru daudzvalodīgā izglītības sistēma pāries uz mācībām latviešu valodā. Valodas spiediena politika uz nacionālajām minoritātēm nodara kaitējumu viņu identitātei un ir pretrunā ar Rīgas starptautiskajām saistībām," teikts pastāvīgās pārstāvniecības paziņojumā Twitter lapā.
🇱🇻13 августа в #Латвия приняты поправки в законодательство по переводу образования нацменьшинств на латышский язык. Курс на выдавливание языков меньшинств из всех сфер жизни страны разрушает идентичность «нетитульных» этносов и противоречит международным обязательствам Риги pic.twitter.com/yW91pP1ryD
— Russian Mission OSCE (@RF_OSCE) 14 августа 2019 г.
Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka 13. augusta sēdē Ministru Kabinets apstiprināja izmaiņas noteikumos Nr.281, kuri nosaka valsts vispārējās izglītības standartus, mācību priekšmetu standartus un izglītības programmu paraugus. Šie grozījumi tika iesniegti Izglītības likuma realizācijas ietvaros, kas paredz pilnu vidusskolu izglītības pāreju uz mācībām latviešu valodā.
Iepriekš Ministru Kabineta noteikumos Nr.281 pastāvēja norma par iespēju īstenot bilingvālās izglītības programmas nacionālo mazākumtautību skolās. Tagad šīs normas tika izsvītrotas.
Pats dokuments stāsies spēkā 2019. gada 1 septembrī, savukārt bilingvālo izglītības programmu likvidācija noritēs pakāpeniski: 10. un 11. klasēs tās īstenos līdz 2020. gada 31. augustam, savukārt 12. klasēs – līdz 2021. gada 31. augustam.
Pēc tam mācību process tiks īstenots latviešu valodā, taču skolas varēs iekļaut savās programmās atsevišķus priekšmetus, kas saistīti ar nacionālo mazākumtautību dzimto valodu un viņu nacionālo identitāti.
Plašāk par izmaiņām pastāstīs valdības preses konferencē 21. augustā.
Noteikumu jaunā redakcija paredz arī citas izmaiņas. Piemēram, tālmācība tiks izcelta kā atsevišķa izglītības iegūšanas forma.
Plāni likvidēt nacionālo mazākumtautību izglītības programmas izraisīja negatīvu reakciju gan pašiem to pārstāvjiem un tiesībsargiem, gan izglītības nozares ekspertiem, kuri uzsver, ka izmaiņas negatīvi ietekmēs skolēnus-nelatviešus.
Krievu skolu aizsardzības štābs un Latvijas Krievu savienība vairākkārt rīkojuši vairāku tūkstošu dalībnieku protesta mītiņus pret reformu. Pēdējā masveida akcija notika 2019. gada 1. maijā.
Neskatoties uz protestiem un tiesībsargu argumentiem, Latvijas Satversmes tiesa atzina valsts vidējās izglītības bilingvālās sistēmas likvidācijas likumību. Taču tiesa nosprieda, ka attiecībā uz privātskolām tiks veikta atsevišķa lietas skatīšana.
Tiesībsargi piesaista starptautisku organizāciju uzmanību nacionālo minoritāšu tiesību ievērošanas problēmai Latvijā izglītības nozarē. Piemēram, EDSO sekos līdzi jaunā Izglītības likuma ietekmei uz Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. Taču EDSO, ANO un citas starptautiskas instances var sniegt Latvijai tikai rekomendācijas, kuras Latvijas varasiestādes veiksmīgi ignorē.
