RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Ukrainas Ārlietu ministrija izraidījusi no valsts Krievijas ģenerālkonsulāta Ļvovā darbinieku un pasludinājusi diplomātu par persona non grata, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz Ukrainas Drošības dienesta preses centru.
Resora informācija liecina, ka Ļvovas apgabala iedzīvotāju – kara pensionāru, sabiedriskās organizācijas vadītāju, 2014.gadā esot savervējuši Krievijas specdienesti.
UDD apgalvoja, ka vīrietis vācis informāciju par Ukrainas politiķiem, sabiedriskajiem darbiniekiem, Bruņoto spēku vienībām, tiesībsargājošajām iestādēm, ārvalstu militārajiem instruktoriem. Pēc tam šie dati nodoti Krievijas izlūkam, kurš it kā slēpies diplomātiskā darbinieka postenī Krievijas ģenerālkonsulātā Ļvovā.
Pret Ukrainas pilsoni ierosināta krimināllieta saskaņā ar pantu "Valsts nodevība". Ja vīrietis tiks atzīts par vainīgu, viņam draud brīvības atņemšana uz laiku līdz 15 gadiem.
Krievijas diplomāts pasludināts par persona non grata par "konsulāta amatpersonas statusam neatbilstošu darbību". Viņš jau pametis Ukrainas teritoriju.
Atbildot uz Ukrainas lēmumu, no Krievijas teritorijas izraidīts Ukrainas ģenerālā konsulāta Sanktpēterburgā darbinieks.
"Jau 2019.gada maija Ukrainas specdienesti sarīkoja kārtējo provokāciju, nepamatoti pasludinot par persona non grata Krievijas ģenerālkonsulāta Ļvovā darbinieku. Nav uzrādīti nekādi viņa prettiesiskās darbības pierādījumi, kas neatbilstu ar konsulārās iestādes darbu saistīto profesionālo pienākumu izpildei," Krievijas Ārlietu ministrijas teikto citēja RIA Novosti.
KF ĀM paziņoja, ka Krievija bija spiesta atbildēt uz Kijevas nemotivēto soli un savukārt "pasludināt par persona non grata par Ukrainas ģenerālā konsulāta Sanktpēterburgā darbinieku".
"Tas, ka UDD trīs mēnešus vilka garumā šīs informācijas publiskošanu, acīmredzot saistīts ar iekšpolitiskajām spēlēm Ukrainā," piebilda Krievijas ĀM.
Maskavas un Kijevas attiecības pasliktinājās 2014.gadā, ņemot vērā notikumus Ukrainā un Krimā. Krievija tiek regulāri nepamatoti apsūdzēta par "iejaukšanos" kaimiņvalsts lietās, tostarp arī par dalību konfliktā Donbasā, spiegošanu un kiberuzbrukumiem.
Krievijas vadība jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka ir ieinteresēta, lai kaimiņvalsts pārvarētu politisko un ekonomisko krīzi.
