RĪGA, 12. augusts — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Drukātie mediji Latvijā stāv uz "izmiršanas" sliekšņa. Līdz 23.augustam tiem jānoslēdz līgumi ar "Latvijas pastu", lai no 1.oktobra, kā jau parasti, sāktu abonēšanas kampaņu, kas rit līdz gada beigām, jo abonētās avīzes un žurnālus izplata pasts. Taču šogad izdevējus un abonentus gaida nepatīkams pārsteigums.
Pasts paziņojis, ka gaidāmas piegādes tarifu izmaiņas. Tie pieauguši aptuveni četras reizes, tātad ikdienas avīzes piegādes cena lasītājiem gadā izmaksās apmēram 150-200 eiro, neskaitot paša izdevuma cenu. Diezin vai kāds būs gatavs maksāt tādu naudu par iemīļoto avīzi.
Kā jau parasti, risinājums atlikts līdz pēdējam brīdim. Izdevēji nesteidz parakstīt tādu līgumu ar pastu. Draud pastam ar boikotu. Skaidrs, ka viņi zaudēs lielāko daļu, ja ne visus abonentus. Tarifu tīkls sastādīts tā, ka piegāde pa Rīgu, Jelgavu un citām lielākajām pilsētām kļūs pat lētāka nekā tagad, taču lasītāji lauku rajonos "izbaudīs" visas cenu pieauguma sekas.
Iedzīvotāji paliks bez avīzēm?
Līdz šim mediju piegādes izmaksas abonentiem pastam tika kompensētas no valsts budžeta – caur Satiksmes ministriju. Kompensācijas summa – aptuveni 5 miljoni eiro gadā. Taču šogad tika īstenotas reformas. Jautājums par mediju piegādei nepieciešamo izdevumu kompensāciju tika nodots Kultūras ministrijas pārziņā, bet resors savukārt paziņoja, ka līdzekļi kompensācijām nākamā gada budžetā nav paredzēti.
Nesen Preses izdevēju asociācijas pārstāvji pat tikās ar valsts prezidentu Egilu Levitu, lai pastāstītu, kāda situācija ir izveidojusies – no jaunā gada Latvijas reģioni var palikt bez drukātajiem izdevumiem. Asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis pēc tikšanās ar valsts vadītāju pavēstīja, ka Levits izprotot drukāto mediju lomu Latvijas attīstībā.
Pārrunās tika apspriests problēmas risinājuma variants – veltīt drukāto mediju piegādes kompensācijām līdzekļus, kas bija paredzēti jauno elektrovilcienu piegādei (stāsta, ka tur palikusi neliela rezerve). Kļavinskis atzīmēja, ka jau otrdien, 13.augustā valdība varētu apstiprināt lēmumu par nepieciešamā finansējuma sniegšanu, un viss būšot kārtībā.
Valsts prezidenta padomniece Aiva Rozenberga uzsvēra, ka valsts prezidents norādījis – šis jautājums ir Latvijas informatīvās telpas stratēģiskās vīzijas elements. Problēma skar ne tikai komerciju, bet arī sabiedrības informēšanas jautājums un visu iedzīvotāju konstitucionālās tiesības. Prezidenta padomniece atzīmēja, ka Levits atbalsta asociācijas lūgumu un uzskata, ka visiem valsts iedzīvotājiem ir jāsaņem maksimāli plašs izdevumu sortiments.
Avoti ziņo, ka valdībā gan morāli jūt līdz izdevējiem, taču plāta rokas, kad runa ir par konkrētām darbībām – atrast naudu un atjaunot kompensācijas pastam.
Nav avīžu, nodokļu, darba
Piegādes izmaksu pieaugums apdraud ne tikai galvaspilsētas, bet arī reģionālo presi. Tas ietekmēs arī pastnieku darbu.
Preses izdevēju asociācijas priekšsēdētāja vietnieks Guntars Līcis avīzei Diena pastāstīja, ka rezultātā nāksies likvidēt preses piegādes tīklu visā Latvijā, jo pastniekiem vairs darba nebūs. Viņš atgādināja: nekas neliecina, ka lasītājs piekritīs, piemēram, reģionālās avīzes cenas straujam pieaugumam. Patlaban tās abonements maksā 6,5 eiro mēnesī un, domājams, viņš nebūs gatavs nākamgad maksāt 8,5 eiro. Līcis norādīja, ka saprot: kungiem Rīgā, kuri pusdieno par 20 eiro dienā, nav saprotams, ka laikos cilvēkiem cenas pieaugums no sešiem līdz astoņiem eiro ir ļoti manāms.
Mediju eksperts, izdevējs Andrejs Kozlovs uzskata, ka ierēdņu vēlme ietaupīt uz pasta piegādes rēķina 5 miljonus eiro gadā, novedīs pie daudz lielākiem zaudējumiem budžetā.
Pirmkārt, ja lasītāji atteiksies no abonementa, pasts tikai zaudēs naudu, ko līdz šim saņēma par drukāto izdevumu piegādi. Otrkārt, avīzes un žurnāli būs spiesti slēgties, tāpēc budžets nesaņems nodokļus (arī netiešos, no reklāmas ienākumiem), turklāt tiks zaudētas darba vietas.
Tagad jau ir grūti noskaidrot, kas vainojams par notiekošo, - konkrētais ierēdnis, kam jāuzņemas atbildība par krīzi, līdz kam novedis nekompetentais lēmums.
Jau tagad klīst runas, ka pat labākajā gadījumā drukāto mediju abonementa kampaņa tiks atlikta līdz 1.novembrim. Bet, ja kaut kas aizies greizi, drukāto mediju skaits valstī būtiski saruks. Skaidrs arī tas, ka abonentus izdevējiem atgūt neizdosies, ja arī viņi tiks galā ar situāciju.
