RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Radio Baltkom raidījuma "Vakara interaktīvs" ēterā reemigrante pastāstīja par to, kā viņu sagaidīja dzimtene un kādi ir viņas iespaidi pēc septiņu gadu dzīves ārzemēs.
Baltkom klausītāja Inga piedalījās reemigrācijas tēmas apspriešanā tiešajā ēterā. Uz Latviju no Anglijas viņa atvedusi vīru. Un, kā norādīja Inga, viņas ģimeni Latvijā viss apmierina.
Pēc Ingas sacītā, viņa atgriezusies pēc pašas gribas, nevis nepieciešamības pēc. Un dzimtenē viņai ir labs darbs, un 30 gadus veca sieviete strādā daudzu jauniešu kolektīvā – no 20 līdz 30 gadiem. Visi šie cilvēki arī atgriezušies no Anglijas un Vācijas.
Tādēļ Inga paziņoja, ka nevar piekrist tam, ka Rīgā ir maz jauniešu. Viņa pastāvīgi apmeklē dažādus pasākumus, un var droši pateikt, ka jaunieši galvaspilsētā ir ļoti aktīvi.
Turklāt uz Latviju brauc daudz ārzemnieku, norādīja Inga. Viņa pastāstīja, ka ārzemnieki brauc uz šejieni dažādu iemeslu dēļ. Piemēram, daudzas kompānijas pārved savus birojus uz Rīgu, un tas nozīmē, ka ir darbs.
"Jā, ne viss ir ideāli. Iespējams, ka mums nav tā labākā medicīna, izglītība, taču ļoti bieži viss ir atkarīgs no cilvēka, attieksmes un tā, ko viņš vēlas šajā dzīvē sasniegt," padalījās Inga.
Speciāli nosacījumi
Kā jau iepriekš rakstīja Sputnik Latvija, valsts saskārusies ar masveida iedzīvotāju aizbraukšanu pēdējo gadu laikā — pēc valsts iestāšanās ES darbspējīgie pilsoņi arvien biežāk dodas strādāt uz ārzemēm, uz ekonomiski labklājīgākām valstīm. Latvijas valdība meklē iespējas, kā stimulēt pilsoņu atgriešanos dzimtenē. ĀM izstrādājusi speciālu Latvijas ārzemju diasporas atbalsta likumu.
2017. gadā Latvijā darbu sāka pilotprojekts, kurš aicina palīdzēt darba migrantiem atgriezties dzimtenē, šiem mērķiem piešķirti 425 tūkstoši eiro.
Programmas ietvaros aizvadītā gada februārī katrā Latvijas reģionā darbu uzsāka koordinatori, viņu uzdevums ir veidot sakarus ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, lai noskaidrotu, kādas viņiem pastāv vajadzības un problēmas, kas traucē atgriezties dzimtenē. Kā arī iespēju robežās sniegt atbalstu šiem cilvēkiem. Visu šo projektu koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Atzīmēts, ka 79% reemigrantu dod priekšroku pilsētām un reģionālas nozīmes attīstības centriem, taču ir arī tie, kuri atgriežas nomaļākās vietās.
Lēmumu atgriezties Latvijā visbiežāk pieņem ģimenes ar bērniem, un noteicošais faktors ir izglītība – kur bērni mācīsies. Cilvēki atzīst, ka atgriezties mudina arī ilgas pēc ģimenes un bērniem.
Reemigrācijas programma Latvijā tiks turpināta: šiem mērķiem 2019. gadā tiks piešķirta papildu nauda. Daļa līdzekļu aizies valsts dotācijās 10 tūkstošu eiro apmērā tiem, kas spēs sniegt dzīvotspējīgu biznesa projektu.
Taču par galveno problēmu reemigranti joprojām sauc grūtības no jauna iekārtot savu dzīvi Latvijā, viņi gaida nopietnāku valsts un sabiedrības atbalstu adaptācijas laikā. un valsts ir gatava palīdzēt. Tostarp, viens no variantiem – speciālu nosacījumu izveidošana mājokļa iegādei.
