RĪGA, 7. augusts - Sputnik. Lielākie mazumtirdzniecības tīkli pastāstīja portālam RIA Novosti, kā aizvietojuši sietu un augļu importu un attīstījuši savas tirdzniecības markas un ražotnes.
Pirms pieciem gadiem, 2014. gada augustā Krievija aizliedza vairāku veidu lauksaimniecības produkcijas, izejvielu un pārtikas importu no valstīm, kas ieviesušas sankcijas pret KF: ASV, ES valstīm, Kanādas, Austrālijas un Norvēģijas. Aizliegts ievest gaļu, desas, zivis un jūras produktus, dārzeņus, augļus, piena produktus. Saglabājoties sankcijām, KF pagarināja arī savus atbildes pasākumus – patlaban importa aizliegums ir spēkā līdz 2020. gada beigām.
Tirdzniecības tīkla "Magņit" preses dienests atklāja, ka importa preču daļa tīkla sortimentā vienmēr bijusi neliela. 2018. gada 31. decembrī tā nepārsniedza 7%. Veikalu tīkls importē produkciju, kuras nav Krievijas tirgū. Tas organizē piegādes no ražotājiem, ignorējot starpniekus.
Savukārt lielajā tīklā "Lenta" Krievijā ražotu produktu daļa jau pirms embargo ieviešanas pārsniegusi 90%. "Mēs ik gadus paplašinām partneru sarakstu no Krievijas, kuri piegādā preces no svaigu produktu kategorijas pārsvarā uz reģionālo piegādātāju rēķina," – pastāstīja tīkla pārstāvji.
Neatpaliek arī X5 Retail Group (uzņēmums pārvalda tirdzniecības tīklus "Pjateročka", "Perekrestok" un "Karuseļ"). Kompānija atklāja, ka jau gadu vēlāk pēc embargo ieviešanas vietējo preču daļa tirdzniecības tīklos pārsniegusi 90% sortimenta, vairākās kategorijās, piemēram, piena, olu, svaigas gaļas produktu klāstā pietuvojusies 100%.
Sieri un dārzeņi
Tradicionāli valda uzskats, ka viens no galvenajiem priekšrocību guvējiem pārtikas embargo rezultātā ir siera ražotāji. Nacionālās piena ražotāju savienības dati liecina, ka 2018. gadā siera ražošana Krievijā sasniegusi 473 tūkst. tonnu – salīdzinājumā ar 2013.gadu tā pieaugusi par 37%.
"Siera importa daļa 2013. gadā sastādīja 37%, 2019. gadā – 16%. Sieru kategorijā tika sperts sekmīgs solis importa aizvietošanai – privāto siera darītavu izveide Krievijas teritorijā, kuri specializējas amatnieku produkcijas nozarē," pastāstīja tīkla "Magņit" pārstāvji. Taujāti par zivīm, viņi atklāja, ka pirms embargo zivju importa daļa bija neliela, bet tagad kompānija vairs nenodarbojas ar zivju importu vispār.
Tāpat pārtikas embargo labvēlīgi ietekmējis dārzeņu un augļu ražošanu Krievijā. Valsts statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2018. gadā valstī novākti 13 685 miljoni tonnu dārzeņu – raža par 8% pārsniedz 2013. gada rādītāju. Augļu un ogu ražošana pieaugusi par 21,9% - līdz 3,337 milj. tonnu.
Pārpildīti plaukti pašu spēkiem
Līdztekus sadarbības paplašināšanai ar piegādātājiem no Krievijas tīkli spēra arī citus soļus, lai nodrošinātu sortimentu veikalos. Piemēram, kompānijas izveido savas tirdzniecības markas un attīsta savas ražotnes.
"Savu tirdzniecības marku attīstība, vietējo ražotāju atbalsta programmas (tostarp jaunu lokālo piegādātāju meklējumi) un tirdzniecības tīklu regulāras tirdzniecības un iepirkumu sesijas ļāvušas 2-3 reizes palielināt Krievijas preču daļu dažās grupās," aģentūrai RIA Novosti pastāstīja X5 pārstāvis.
Daži tīkli ne tikai strādā ar piegādātājiem, bet arī veido savas ražotnes. Piemēram, savu produkciju ražo tirdzniecības tīkls "Magņit": vairākos valsts reģionos strādā vairāk nekā 10 uzņēmuma ražotnes, kas nodarbojas ar dārzeņu, zaļumu un šampinjonu, citu pārtikas produktu ražošanu. "Vidēji "Magņit" uzņēmumi sedz tīkla pieprasījumu: gurķi – par 60%, tomāti – par 10%, šampinjoni – par 85%," uzsvēra kompānija.
