RĪGA, 2. augusts – Sputnik. Nesen valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīti iespējamie Grāmatvedības likuma grozījumi, kuri paredz grāmatvežu pakalpojumu licencēšanu, raksta Latvijas avīze "Segodņa". Žurnālisti centās tikt skaidrībā, ko šis jaunieviesums var skart.
Nelieli uzņēmumi pagaidām ietaupa
Jau sen tiek apspriesta iecere likt visiem uzņēmumiem vērsties tikai pie licencētiem grāmatvežiem. Šobrīd uzņēmumi var noformēt atskaites dokumentus paši vai piesaistīt šim nolūkam ikvienu, kurš "nedaudz tajā kaut ko saprot". Kaimiņiene-grāmatvede pensijā vai students, kurš gatavs palīdzēt par šokolādīti, – tā ir izeja daudziem mazā biznesa sektora uzņēmējiem, vēl jo vairāk uzsākot saimniecisko darbību.
Taču kādā brīdī radās ideja atļaut piesaistīt dokumentu noformēšanai tikai profesionāļus, noslēdzot līgumu, kas mazajam un vidējam biznesam, maigi izsakoties, lika satraukties.
Šobrīd tiek apspriesta mīkstāka likumprojekta versija: paliek izņēmumi, kuros ar grāmatvedību atļauts nodarboties pašiem, bet, ja tomēr tiek piesaistīts ārštata grāmatvedis, viņam ir jāatbilst noteiktām prasībām. Un acīmredzot kad likums tiks pieņemts, viņiem būs jāsaņem licence. Protams, ka tā nebūs par brīvu.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) oficiālais mērķis ir panākt to, lai ārštata darbinieki ziņotu par aizdomīgiem klientu darījumiem un neļautu viņiem tos īstenot.
Skaidrs, ka jaunieviesumi ir tostarp Moneyval naudas atmazgāšanas apkarošanas rekomendāciju sekas. Tās speciālisti uzskata, ka tagad Latvijā grāmatvedības pakalpojumu nozarē vērojams īsts haoss: šīs profesijas pārstāvju skaits ir kļuvis pārāk liels, daudzi pavirši izturas pret saviem pienākumiem, kas neveicina situācijas uzlabošanos naudas atmazgāšanas apkarošanas jomā. Turklāt papildu haosu rada "amatieri", kuri nespēj sekot līdzi visām niansēm.
Četru līmeņu grāmatveži: par prasībām
Likumprojekts pagaidām vēl tiek apspriests, un tam vēl ir jāiziet trīs lasījumi Saeimā, tādēļ kaut kādas izmaiņas joprojām ir neizbēgamas. Taču lūk ir versija, ko piedāvā šobrīd. (Projektu var apskatīties Ministru Kabineta mājaslapā).
Lai strādātu par ārštata grāmatvedi un iegūtu licenci, nepieciešamas divas lietas. Vismaz 4. līmeņa grāmatveža kvalifikācija atbilstoši Ministru Kabineta noteikumiem Nr. 264. Šāda kvalifikācija ir speciālistiem vai nu ar augstāko, vai arī ar vidējo profesionālo izglītību. Un otrā lieta ir trīs gadu pieredze grāmatvedībā.
Aizliegts būt "ārštata grāmatvežiem" tiem, kas ir iepriekš sodīts par apzinātu noziegumu tautsaimniecībā, ja sodāmība nav atcelta vai dzēsta.
Privātpersonām jābūt ierakstītām Komercreģistrā. Juridiskām personām arī ir jābūt ierakstītām Komercreģistrā un to štatā ir jābūt vismaz vienam darbiniekam, kurš atbilst profesionālās kvalifikācijas prasībām.
Vai var iztikt bez grāmatveža?
Kurš var iztikt bez šāda ārštata darbinieka? Līdzīgi tam, kā tas ir tagad, patstāvīgi savā biznesā nodarboties ar grāmatvedību, saskaņā ar Grāmatvedības likuma 3. pantu, drīkst: individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks, fiziskā persona, kura veic saimniecisko darbību, individuālais komersants, kapitālsabiedrības vienīgais valdes loceklis, kurš ir kapitālsabiedrības vienīgais dalībnieks.
Ja jums nav piemērojams neviens no šiem kritērijiem, nāksies meklēt ārštata grāmatvedi. Protams, līguma slēgšana ir obligāta, pretējā gadījumā šādam grāmatvedim tiks atņemta licence.
Kā tiks izsniegtas licences
Anotācijā norādīts, ka licences cenu noteiks topošie Ministru Kabineta noteikumi. Ar pašu licencēšanu nodarbosies VID.
Licences saņemšanai būs jāiesniedz dokumenti par profesionālās kvalifikācijas iegūšanu (diploms, apliecība) un pieredzi (līgums ar iepriekšējo vai esošo darba devēju), kā arī jāaizpilda iesnieguma veidlapa.
VID izvērtēs pieteikumu un tā iesniedzēju pēc sodāmības, pārkāpumu, informācijas patiesīguma pieteikumā parametriem. Ja kaut kas nebūs kārtībā, tiks dots termiņš nepilnību novēršanai. Atteikumu licences izsniegšanā varēs apstrīdēt.
Licenci paredzēts izsniegt uz 5 gadiem, pēc kuriem, ne vēlāk kā mēneša garumā, varēs iesniegt pārreģistrēšanas pieteikumu. Ja juridiskā persona lauž darba līgumu ar vienīgo darbinieku, kuram bijusi licence, mēneša laikā jāiesniedz pārreģistrēšanas pieteikums, norādot citu personu, kura atbilst prasībām.
Licenci varēs saņemt arī kvalifikāciju pagaidām neieguvušie studenti, ja viņi mācās valsts akreditētā mācību iestādē. Taču neaizmirstiet par trīs gadu pieredzes prasību. Skaitās, ka šī ir augsta riska nozare, tādēļ darbam ārštata speciālista kārtā ir nepieciešama atbilstoša pieredze profesijā. Tiesa, pietiek arī ar grāmatveža palīga darbu. Ja jūs arī iepriekš esat snieguši ārštata grāmatveža pakalpojumu, pietiks ar attiecīgumu pakalpojumu sniegšanas līgumu ar uzņēmumiem uzrādīšanu.
Lai katrs varētu izvēlēties sev patiešām licencētu speciālistu, VID sola atvērtu ārštata grāmatvežu reģistru.
Pārejas periods paredz, ka līdz 2022. gada 1. februārim atļauts lūgt speciālista palīdzību bez licences.
Grāmatveži slikti sūdzējušies par klientiem
Pēdējā laikā grāmatveži uz savas pieredzes mācās atpazīt fiktīvus darījumus. Tie, kas nepietiekami vērīgi sekoja līdzi klientiem, saņēma naudas sodus.
VID par nepietiekamu klientu risku izvērtēšanu jau ir izrakstījis naudas sodus, kuru kopējā summa sastāda 240 tūkstoši eiro, liecina Lursoft pētījums.
Šobrīd VID veic pārbaudes kompānijās, kuras sniedz grāmatvedības pakalpojumus, kā arī revīzijas un audita pakalpojumus, lai pārliecinātos likuma prasību ievērošanā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu.
Un lūk pa šo laiku kopš šī gada maija līdz jūlija vidum VID par šī likuma neievērošanu sodīja 75 kompānijas, savukārt piemēram, laika posmā no 2017. gada novembra līdz 2019. gada aprīlim sodītas tika vien 52 kompānijas. Kopējā naudas sodu summa sastādīja gandrīz 240 tūkstošus eiro.
Trešdaļa kompāniju, kurām tika piemēroti naudas sodi, ir kompānijas, kas sniedz grāmatvedības, auditoru un revīzijas pakalpojumus.
