RĪGA, 31. jūlijs – Sputnik. Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure radio Baltkom intervijā pastāstīja par situāciju ar ieslodzītajiem Latvijas cietumos.
Atbildot uz jautājumu par to, cik maksā viena ieslodzītā uzturēšana cietumā, Spure visu detalizēti aprakstīja. Pēc viņas sacītā, viens ieslodzītais izmaksā 46 eiro. Šajā summā ietilpst viņa apģērbs, ēdināšana, pati uzturēšana, kā arī nauda, kura tiek piešķirta ieslodzījuma vietu darbinieku algām.
Spure uzsver, ka ir pret nāvessodu. Turklāt viņa uzskata, ka cietumam ir jāveicina tas, lai cilvēks nostājas uz pareizā ceļa, nevis tiecas atkal un atkal atgriezties aiz restēm. Un cietums noteikti nedrīkst kaitēt cilvēka veselībai.
Pēc Spures sacītā, pati brīvības atņemšana, izolēšana no sabiedrības jau ir spēcīgs sods, kuru valsts piemēro par katru noziegumu. Tādēļ biedēt un psiholoģiski ietekmēt cilvēku pašā cietumā ir lieki. Tāpat ir arī ar fizisko ietekmēšanu – tās arī nedrīkst būt.
Tai pašā laikā Spure norādīja, ka cietums nedrīkst kļūt par kaut ko līdzīgu četru zvaigžņu viesnīcai un kūrortam. Uzturēšanās apstākļiem tur jābūt askētiskiem. Un šobrīd nevar sacīt, ka Latvijas cietumos ieslodzītie dzīvo labi. Taču, kā norādīja Spure, Latvijas cietumos cilvēkiem patiešām palīdz.
Tāpat Spure pastāstīja, ka aptuveni tūkstotis ieslodzīto Latvijā strādā, turklāt ir arī brīvas darbavietas. Taču diemžēl daudzi no tiem, kas sēž cietumā, ilgstoši ir lietojuši aizliegtas vielas. Un atkarība no narkotikām novedusi šos cilvēkus pie organisma izmaiņām, kuru dēļ viņi nav spējīgi strādāt.
Nāvessods Latvijā
Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka augstākais soda mērs – nāvessods – Latvijā netika piemērots kopš 1996. gada, kaut gan Krimināllikums pieļāva šādu sodu vīriešiem, kuri karalaikā pastrādāja īpašu smagu slepkavību.
Pēdējie 1995. gadā Latvijā ar nāvessodu tika sodīti divi cilvēki. Viens no tiem bija Igors Strukovs. Viņš nonāca cietumā par laupīšanās un zādzību sēriju, taču izmeklētājiem izdevās noteikt viņa saikni ar virkni slepkavību. Strukovs bija noziedzīga 18 cilvēku grupējuma sastāvā, kuri aplaupīja taksometru vadītājus.
Tāpat grupējums nogalināja sievieti dzīvokļa apzagšanas laikā. Strukova noziegumu sarakstā ir pat paša brāļa noslepkavošana, tiesa, sadzīves strīda rezultātā.
Divdesmit trīs gadus vecajam Igoram Strukovam tika piespriests augstākais soda mērs 1994. gada 14. novembrī. Tiesas spriedums stājās spēkā 1995. gada 23. februārī. Apžēlošanas lūgumu prezidents Guntis Ulmanis noraidīja, un spriedums tika izpildīts.
Vēl viens nāvessods tika izpildīts 1995. gadā Rolandam Lāceklim-Bergmanim. Grupā kopā ar savu sievu un vēl vienu pāri viņš veica laupīšanas.
Noziedznieku nekas nespēja apturēt. Pļavniekos viņš nošāva iecirkņa darbinieku, kurš centās novērst zādzības mēģinājumu, savukārt veikala "Tallina" kafejnīcā nogalināja policijas iecirkņa "Jugla" darbinieku.
Nāvessods 23 gadus vecajam Rolandam Lāceklim-Bergmanim tika piespriests 1995. gada septembrī. Apžēlošanas lūgumu prezidents arī noraidīja, un spriedums tika izpildīts.
