RĪGA, 25. jūlijs – Sputnik. Investīciju piesaistīšanas Ļeņingradas apgabala loģistikā ir varasiestāžu prioritāte, šie ieguldījumi "vilks" reģiona ekonomiku, paziņoja gubernators Aleksandrs Drozdenko "Kommersant" intervijā.
Transporta un loģistikas nozare ieņem līderpozīcijas reģiona ekonomikas investīciju struktūrā, veidojot 45% no kopējā apjoma. Biznesu piesaista apgabala ģeogrāfiskais izvietojums, kurš robežojas ar Somiju un Igauniju, turklāt reģions ir tranzīta punkts starp divām metropolēm – Sanktpēterburgu un Maskavu, norādīja Drozdenko. Pēc viņa sacītā, ieguldījumiem loģistikā ir jāpalīdz Ļeņingradas apgabalam uzvarēt konkurencē ar Baltijas ostām.
"Šodien daļa kravu iet caur Baltijas valstu, Somijas un Polijas kravu ostām, taču šiem mērķiem varētu iesaistīt Krievijas jaudas," pateica reģiona vadītājs, piebilstot, ka būtisks parakstīto līgumu apjoms PSEF 2019 (Pēterburgas starptautiskais ekonomikais forums) skāra tieši jaunu termināļu būvniecību ostās.
Tāpat Drozdenko pastāstīja, ka reģions grasās attīstīt ne vien pārkraušanas infrastruktūru, bet arī būvēt loģistikas kompleksus kopā ar kravu pārstrādes rūpnīcām – piemēram, blakus naftas pārkraušanas kompleksam uzbūvēt tās pārstrādes rūpnīcu.
"Naftas, dīzeļa vai benzīna transportēšanas izmaksas ir vienādas, taču benzīna cenas struktūrā transportēšanas izmaksas ir zemākas, jo pats produkts maksā dārgāk. Tādējādi izdosies pārdot daudz dārgāku preci," paskaidroja gubernators.
Tostarp viņš norādīja, ka atbalsta Sanktpēterburgas ostu jaudas pārcelšanu uz Bronkas rajonu vai citiem ostu kompleksiem, jo dažāda veida ražošana un bīstamo kravu apstrāde pilsētā traucē dzīves kvalitātei.
"Turklāt Pēterburgas ostām vairs nav iespēju paplašināties, jo tas prasa jaunu dzelzceļu būvniecību, bet jebkurš dzelzceļš bojā pilsētu," piebilda Drozdenko.
Pēc viņa domām pilsētā ir jāatstāj tikai pasažieru termināļi, savukārt kravu apstrāde ir jāveic šķirošanas stacijās Tosno, Mga, Ustjlugas, Primorskas vai Visockas ostā.
Krievijas valdība pēdējo gadu laikā uzņem kursu uz Krievijas kravu pārorientēšanu no Baltijas valstu ostām uz pašmāju ostām. Ieplānoti vairāki lieli pārkraušanas infrastruktūras attīstības projekti Krievijas Baltijas jūras piekrastē.
Piemēram, PSEF 2019 Ļeņingrada apgabala gubernators Aleksandrs Drozdenko un SIA "SPK Visock" ģenerāldirektors Pāvels Ters-Osipovs parakstīja līgumu par sauso kravu pārkraušanas kompleksa būvniecību Viborgas rajonā. Investīciju kopējā summa ir 24,4 miljardi rubļu. Projekts iekļauj dzelzceļu kravu fronti, iznesamu piestātnes kompleksu, kravu glabāšanas noliktavas un citus ražošanas infrastruktūras objektus, kuri nepieciešami akmeņogļu pieņemšanai, apstrādei, izvietošanai un iekraušanai jūras transportā.
Pirmais realizācijas posms paredz pirmās iekraušanas līnijas palaišanu, kuras kopējā jauda būs līdz 7 miljoniem tonnu gadā, līdz 2021. gadam. Otrās līnijas būvniecību un palaišanu plānots īstenot līdz 2023. gadam ar kravu apgrozījuma jaudas palielināšanu līdz 15 miljoniem tonnu gadā.
Tāpat viens no lielākajiem Krievijas dzelzceļu operatoriem, kuri specializējas labības kravu pārkraušanā, "Tehnotrans" plāno uzbūvēt Visockas ostas teritorijā labības termināli ar 4 miljonu tonnu gadā jaudu kopā ar kviešu pārstrādes ražošanas kompleksu. Investīcijas tiek vērtētas 13 miljardu rubļu apmērā (178 miljoni eiro).
Tostarp investīciju forumā Sočos februārī tika parakstīta vienošanās par Primorskas universālā pārkraušanas kompleksa būvniecību dažu kilometru attālumā no esošās Primorskas ostas. Projekta investīcijas sastādīs 90,6 miljardus rubļu (ap 1,2 miljardiem eiro). Kompleksa jauda sastādīs 70 miljonus tonnu kravu gadā. Kravu nomenklatūra ir ļoti plaša: labība, ogles, mēslojuma līdzekļi, konteineri, ģenerālkravas.
