RĪGA, 24. jūlijs – Sputnik. Latvijas prezidenta Egila Levita labvēlības izrādīšana attiecībā uz Krieviju ir tikai dežūrfrāze, ārpolitikā visas Baltijas valstis nav patstāvīgas, paziņoja radio Sputnik ēterā NVS Valstu institūta eksperts Igors Šiškins.
Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, iepriekš Levits paziņoja, ka Rīga kā kaimiņiene vienmēr ir tiekusies uzturēt labas attiecības ar Maskavu. "Krievija ir mūsu kaimiņvalsts, un mēs vienmēr cenšamies uzturēt ar to labas attiecības, tāpat kā ar visiem kaimiņiem. Attiecības ar visiem kaimiņiem, tostarp arī ar Krieviju, jāveido uz cieņas pamata pret starptautiskajām tiesībām – tas ir svarīgi miera veicināšanai Eiropā un visā pasaulē. Turklāt attiecībās jāizjūt savstarpējas cieņas atmosfēra. Tāda ir mūsu pieeja attiecībās ar Krieviju," paziņoja Levits.
"Domāju, ka šis paziņojums ir ne vairāk kā dežūrfrāze. Jā, Baltijas valstu līderi pēdējā laikā sāk izrādīt zināmus reveransus Krievijai, jo saprot, ka bez vismaz kaut kādā veidā ekonomisko attiecību atjaunošanas tām vienkārši nav iespējas izdzīvot," pateica Šiškins.
Tāpat Levits paziņoja, ka ir gatavs noteiktu nosacījumu gadījumā tikties ar KF prezidentu Vladimiru Putinu. "Pienācīgas sagatavošanas gadījumā, un ja es redzētu, ka mana vizīte uz Krieviju, vai tikšanās ar Krievijas prezidentu citviet, kaut kā ietekmētu divpusējās attiecības, protams, es to izdarītu. Taču tam ir nepieciešama sagatavotība no abām pusēm," pateica Latvijas valsts vadītājs.
Šiškins norādīja, ka Baltijas republiku varasiestādes nav patstāvīgas attiecību ar Krieviju jautājumā.
"Ne jau no Baltijas režīmiem ir atkarīgs tas, būt vai nebūt labām Latvijas attiecībām ar Krieviju, Igaunijas attiecībām ar Krieviju un Lietuvas attiecībām ar Krieviju. Tām ārpolitikas jautājumos praktiski nav nekādu balsstiesību. Viņu vietā to izlemj "vecākie biedri"," konstatēja eksperts.
Iepriekš Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš paziņoja par pozitīvu dinamiku Rīgas un Maskavas attiecībās. Tostarp diplomāts norādīja, ka Krievija ir tieša Latvijas kaimiņvalsts, un ir jāsatausta abām valstīm svarīgas sadarbības iespējas. Kā piemēru Riekstiņš minēja pierobežas sadarbības, tirdzniecības, kultūras projektu un tūrisma nozari. Eksperts Vladimirs Šapovalovs norādīja, ka šāda veida Latvijas pārstāvju paziņojumi skan gandrīz kā sensācija.
Egils Levits kļuva par Latvijas prezidentu maija beigās. Pirms ievēlēšanas valsts vadītāja postenī Levits kritizēja Maskavas politiku, uzskatīja par pamatotām sankcijas pret Krieviju un pauda atbalstu krievu skolu slēgšanai Latvijā.
