RĪGA, 22. jūlijs – Sputnik. ASV 2024. gadā grasās aizsūtīt astronautus uz Mēnesi un "atstāt viņus tur" uz kādu laiku, vēsta RIA Novosti. Par to paziņoja Amerikas viceprezidents Maiks Penss intervijā telekanālam CBS.
"Šoreiz, kad mēs lidosim uz Mēnesi, tā nebūs vienkārši vizīte – mēs grasāmies palikt," pateica viņš.
Pēc viņa sacītā, Vašingtona par 100% pieturās pie šī mērķa, savukārt tajā gūtā pieredze turpmāk palīdzēs cilvēka aizsūtīšanā uz Marsu.
Turklāt, kā piebilda Penss, Donalda Trampa administrācija pilnībā atbalsta NASA programmu "Artemīda".
"Mēs saprotam, ka ap to laiku, kad mēs lidosim uz Marsu – un amerikāņi lidos uz Marsu, – mums būs jāizstrādā jaunas tehnoloģijas, jauns aprīkojums un jāgūst jauna pieredze, ko mēs varam iegūt tikai uz Mēness. Un prezidents pilnībā atbalsta to (misiju "Artemīda" – red. piez.). Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs uzstādījām mērķi atgriezt amerikāņu astronautus uz Mēness pēc pieciem gadiem un pēc tam jau aizlidot uz Marsu," paskaidroja viceprezidents.
Tāpat Penss pauda pārliecību, ka ASV spēs īstenot cilvēka izsēšanos uz Sarkanās planētas vēl viņa mūža laikā.
"Nedomāju, ka varētu būt kaut kādas šaubas attiecībā uz to, ka mēs nokļūsim uz Marsa vēl mūsu paaudzes laikā. Taču par pamatakmeni tajā kļūs atgriešanās uz Mēness, jaunu tehnoloģiju un jaunu metožu izstrāde cilvēka ilgtermiņa uzturēšanās iespējām uz citas planētas," nobeigumā sacīja viņš.
Iepriekš kļuva zināms, ka "Artemīda" misijas ietvaros Savienotās Valstis pabeigušas darbu daudzreizējās izmantošanas kosmosa transportkuģa "Orions" izstrādē un grasās nosūtīt to lidojumā apkārt Mēnesim.
Atjaunotā koncepcija guva nosaukumu "Artemīda" par godu grieķu Mēness dievietei. Saskaņā ar mītiem Artemīda bija arī Apolona māsa, kura vārds bija iepriekšējai amerikāņu Mēness programmai, tās laikā 1969. gadā notika pirmā cilvēka izsēšanās uz Mēness.
