RĪGA, 21. jūlijs – Sputnik. Baltijas un Austrumeiropas iedzīvotāji nepriecājas par savu valstu "sasniegumiem" kopš 90. gadiem un steidzas pārvākties no savas dzimtenes uz Veco Eiropu, raksta eksperts Aleksandrs Nosovičs materiālā portālam RuBaltic.ru.
Emigrantus – tagadējos un turpmākos – nebūt neiedvesmo "spīdošie ekonomiskie rādītāji", ar ko lepojas valdības un starptautiskās struktūras, kurās iekļāvušās Latvija, Lietuva un Igaunija un citas "jaunās Eiropas valstis", vēsta Sputnik Lietuva.
To kārtējo reizi apliecina Starptautiskā Valūtas fonda direktora vietnieka Tao Čžana prognoze. Viņš vērtēja, ka gadījumā, ja situācija neuzlabosies, līdz 2050. gadam Centrālās, Dienvidaustrumu un Austrumeiropas valstu (izņemot Turciju) iedzīvotāju skaits saruks par 12%, bet darbspējīgo iedzīvotāju skaits – par 25%.
"Tas nozīmē, ka nekāda vidējo ienākumu un IKP palielināšana uz vienu iedzīvotāju, suverēnā parāda samazināšana un pārējie makroekonomiskie rādītāji, ar kuru palīdzību SVF nosaka valstu "sekmīgumu" un atzīst to konkurētspēju, nemazina problēmas, kas nākotnē skars Ukrainu, Moldovu vai Baltijas valstis. Un to atzīst pats SVF," raksta Nosovičs.
Savukārt demogrāfiskās problēmas, pēc eksperta domām, kaitēs valstu ekonomikai, un to IKP var samazināties par vienu procentu gadā. Tātad līdz XXI gs. vidum Austrumeiropa ne tikai nepanāks Rietumeiropu iedzīvotāju labklājības un sociālekonomiskās attīstības līmeņa ziņā, bet pat nespēs būtiski tai pietuvoties.
"Tām pašām Baltijas valstīm Rietumu pasaules sastāvā ir lemta mūžīgi atpaliekošās Vecās Eiropas perifērijas liktenis, kas dzenas un dzenas pakaļ Vācijai vai Francijai, taču nekad nepanāks, jo Centrs izsūknē no perifērijas cilvēku resursus un atstāj to nomirt depopulācijas rezultātā," teikts rakstā.
Pēc būtības, Eiropas lielvalstis turpina koloniālisma politiku, tikai tagad izplata varu nevis attālās teritorijās, bet gan kaimiņos. Metropoles vēl joprojām izsūknē resursus, taču tagad vispirms – cilvēku resursus. Tagad Anglijai vairs nav jāizved vergi kokvilnas vākšanai – tagad "vergi" paši brauc vākt zemenes.
Liels skaits Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju uzskata, ka galvenā priekšrocība, ko devusi valstu iestāšanās Eiropas Savienībā un Šengenas zonā, - iespēja brīvi aizbraukt uz Rietumeiropu. Pat svarīgāko posteņu sadale Briselē uzskatāmi demonstrē, kādas valstis pieder pie "metropoles", kādas – pie "kolonijām", atzīmēja Nosovičs.
Pēc eksperta domām, SVF vadītāji paši nespēj izskaidrot, kāpēc iedzīvotāji vēlas pamest, pēc viņu domām, "progresīvas un sekmīgas" valstis. Taču koloniālisma un perifērijas teorijas teicami iederas ainā, kas izveidojusies ES.
Nosovičs atzīmēja, ka īpašu vietu Austrumeiropā ieņem tikai Polija, kas pēdējos gados "izsūknējusi no kaimiņu Ukrainas vairākus miljonus ukraiņu", taču tagad radies jautājums – vai tā spēs tikt galā ar situāciju.
"Toties Baltijas valstīs ar perspektīvām ir bēdīgi. Ukraiņi tajās neuzkavējas, pat bēgļi no Āzijas un Āfrikas ir aizbēguši kopā ar pašu valstu iedzīvotājiem," noslēgumā piezīmēja eksperts.
