RĪGA, 20. jūlijs — Sputnik. Kaļiņingradā ir izveidots jauns helikopteru pulks. To veido gan jūras pretzemūdeņu un glābšanas helikopteri Ka-27, gan transporta un uzbrukuma Mi-8 un Mi-24, avīzei "Izvestija" pastāstīja Krievijas Aizsardzības ministrija.
Baltijskā dislocēta Baltijas flotes lielākā jūras kara bāze. Helikopteru pulkam, kura mašīnas varēs strādāt gan virs sauszemes, gan jūras, ir liela nozīme Krievijas reģiona aizsardzībā. Jaunā pulka helikopteri varēs piedalīties zemūdeņu meklējumu operācijās, meklējumu un glābšanas darbos, kā arī atbalstīt Baltijas flotes sauszemes spēkus un kuģus, iznīcinot iespējamā pretinieka mērķus.
Helikopteru Ka-27 pretzemūdeņu modifikācija, kas iekļauti jaunajā pulkā, paredzēti zemūdeņu atrašanai, izsekošanai un iznīcināšanai līdz 500 metru dziļumā, pastāstīja militārais eksperts Dmitrijs Boltenkovs. Ka-27 var strādāt gan no krasta aerodroma, gan no aviācijas bāzes kuģa. To bruņojumā iekļautas pretzemūdeņu torpēdas un raķetes, kā arī brīvi nometamās un orientējamās aviācijas bumbas.
Uzbrukuma Mi-24 un transporta-kaujas Mi-8 eskadriļas var risināt dažādus uzdevumus, kas saistīti ar armijas un flotes atbalstu.
Mi-8 ir universālākie Krievijas kara transporta helikopteri. To arsenālā ir divi 7,62 mm vai 12,7 mm ložmetēji, vadāmie lielgabala konteineri ar 23 mm lielgabaliem, nevadāmās raķetes, prettanku vadāmās raķetes "Šturm B" un "Ataka", kā arī zenīta komplekss "Igla S" un 250 kg bumbas. Helikopters var uzņemt līdz 28 desantniekus.
Mi-24 - "krokodili" parasti bruņoti ar ložmetējiem un 23-30 mm kalibra lielgabaliem. Tie var nest nevadāmās un "gaiss-gaiss" tipa raķetes, kā arī prettanku kompleksus "Šturm B", "Ataka M" un "Germes A". Komplekss "Ataka" spēj caursist metru biezas bruņas aiz dinamiskās aizsardzības. Tas ļauj efektīvi cīnīties pret iespējamā pretinieka tankiem. Turklāt helikopterus iespējams bruņot ar aviācijas bumbām un kasešu munīciju līdz 500 kilogramiem.
Militārais eksperts uzskata, ka turpmāk jauktā pulka bāzē tiks izvērstas armijas un flotes daļas ar atbilstošu materiālo nodrošinājumu, kā arī nomainīs Mi-24 pret jaunajiem Mi-35M, Mi-28 vai Ka-52.
Iepriekš Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja, ka Krievija ir spiesta paplašināt savas iespējas savaldīt agresiju un bruņoto spēku potenciālu situācijā, kad ASV cenšas noturēt superlielvalsts pozīcijas, mainot konvencionālo bruņojumu kontroles režīmu savā labā, bet NATO palielina savu potenciālu pie Krievijas robežām.
Piemēram, Šoigu pastāstīja, ka šogad Baltijas flotē tiks izveidots tanku pulks un raķešu divizions, Rietumu kara apgabalā parādīsies mobilās rezerves zenītraķešu pulks, bet 20.armijā – vēl divi pulki.
Šoigu uzsvēra, ka mobilās rezerves zenītraķešu pulks ļaus par 40% palielināt militāro un valsts objektu aizsardzības efektivitāti Baltijas operatīvajā virzienā.
Rietumu kara apgabala bruņotie spēki saņems gandrīz 1,3 tūkstošus bruņojuma, militārās un speciālās tehnikas vienību. Modernā bruņojuma daļa RKA jau pieaugusi līdz 54%, informēja Šoigu.
Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās sakarā ar Krimas atgriešanos Krievijā un konflikta sākumu Ukrainas austrumos. Sakarā ar it kā augošo Krievijas "agresiju" NATO samitā Varšavā pieņēma lēmumu paplašināt klātbūtni Austrumeiropas valstīs. Starptautisko spēku bataljoni dislocēti Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā. Pieaudzis arī mācību skaits, ko sabiedrotie organizē pie Krievijas robežām.
