RĪGA, 18. jūlijs – Sputnik. Piecu dienu laikā vairāk nekā 2,5 tūkstoši iedzīvotāju parakstījās pret sašķidrinātās dabasgāzes termināļa Skultes ostā un gāzesvada līdz Inčukalna PGK būvniecību. Taču projekta autoriem ir plāns, kā projektu tomēr īstenot – iegūt tam nacionālās nozīmes objekta statusu un tādējādi atstāt gala lēmuma pieņemšanu valdības pārziņā, raksta žurnāls "Ir".
Četrpadsmit gāzes kuģi nodrošinās visu Latviju
Projekta autors – kompānija Skulte LNG Terminal – vēlas par 100 miljoniem eiro uzbūvēt "pasaulē lētāko termināli". Termināļa platformu plānots izvietot Skultes ostas ziemeļaustrumu akvatorijā, 2,5 kilometru attālumā no krasta, kura spēs apkalpot kravas kuģus ar SDG. Savukārt gāzesvads, kura kopējais garums būs 39,5 kilometri, no kuriem 5,5 kilometri – zemūdens daļa, transportēs gāzi no ostas uz Inčukalna pazemes gāzes krātuvi.
"Nekur pasaulē nav iespējams uzbūvēt tika lētu termināli, jo nekur nav pazemes gāzes krātuvju tik tuvu jūrai, kā šeit," paziņoja uzņēmuma ģenerāldirektors Renārs Miķelsons.
Dokumentos norādīts, ka termināļa platība sastādīs 30 reiz 285 metrus, konstrukcijas augstums virs ūdens – 25 metri. Taču projekta apspriešanas laikā Limbažos termināļa garums figurēja jau pavisam cits – nevis 285 metri, bet 45. Projekts paredz, ka gada laikā terminālis varēs pieņemt kuģus ar SDG ar ietilpību līdz 174 tūkstošiem kubikmetru, termināļa jauda sastādīs līdz 4 miljardiem kubikmetru gadā. SDG regazifikācijai, jeb būtībā tās uzsildīšanai tiks izmantots jūras ūdens vai arī sadedzināts noteikts piegādājamās gāzes apjoms (saskaņā ar vērtējumu, ne vairāk par 1,8% no apjoma), tāpat SDG uzsildīšanai plānots izmantot dīzeļa ģeneratorus.
Gāzes truba atradīsies ne mazāk kā 20 metru dziļumā. Turklāt, saskaņā ar projektu, 25 metru attālumā no cauruļvada abos virzienos jābūt izveidotai aizsargjoslai, kur jābūt izcirstiem kokiem un nedrīkst atrasties nekādas būves. Tiešs gāzesvada maršruts vēl nav noteikts.
Norādot uz projekta mērogu, Miķelsons norādīja, ka viens gāzes kuģis varēs piegādāt terminālī ap 100 miljoniem kubikmetru gāzes (apjoms pēc regazifikācijas – red.), taču kopējais šīs degvielas patēriņš Latvijā sastāda 1,4 miljardus kubikmetru gadā, kas nozīmē, ka 14 gāzes kuģi spēs nodrošināt valsti ar degvielas rezervi veselam gadam.
No kurienes terminālī nāks gāze, izlems tirgotāji, kompānija Skulte LNG Terminal plāno uzbūvēt tikai infrastruktūru.
Termināļa būvniecības nepieciešamību projekta autori pamato ar gāzes piegādes alternatīvām no Krievijas un Latvijas enerģētisko neatkarību, kā arī konkurences parādīšanos dabasgāzes piegādātāju vidū, kas samazinās tās cenu gala patērētājiem.
Iedzīvotāji pret
Savukārt iniciatīvā grupa Limbažos un Saulkrastos jau ir sākusi parakstu vākšanu pret jaunā termināļa būvniecību – pretenziju vēstuli piecās dienās parakstījuši 2530 cilvēki. Šonedēļ tā tika nodota Vides pārraudzības valsts birojam.
Iedzīvotājus uztrauc tas, kā termināļa būvniecība ietekmēs apkārtējo vidi, iespējamais troksnis, ainavas izmaiņas, iespējamās gāzes noplūdes vai tās uzsprāgšana, tāpat viņi vēlas zināts, kā tiks aprēķinātas kompensācijas privāto teritoriju īpašniekiem, caur kurām ies gāzesvads līdz Inčukalnam, un vai tās būs atbilstošas zemes tirgus cenām.
Tāpat projekta pretinieki uzsvēra, ka gāzes patēriņš Latvijā pēdējo gadu laikā samazinājies par 30%, tāpēc projekts galvenokārt kalpo to īstenojošo personu biznesa interesēm, nevis sabiedrībai.
Termināļa būvniecības pretinieku iniciatīvās grupas pārstāve Edīte Balode paziņoja Latvijas Radio 4 ēterā, ka iedzīvotājiem rūp tas, ka kompānijas īpašnieki spēs panākt, ka projekts tiek atzīts par nacionālās nozīmes objektu un īstenot to, neņemot vērā viņu pretenzijas un ekoloģijas likumdošanu.
"Prezentācijas laikā viņi (Skulte LNG Terminal pārstāvji – red.) norādīja, ka viņiem visticamāk tiks piespriests nacionālās nozīmes objekta statuss, kurš ļoti atvieglo gāzesvada būvniecības procedūru. (…) Latvijā ir pieņemts daudz likumu, kuri attiecas uz apkārtējo vidi, tostarp – Vidzemes piekrasti un akvatoriju. Pie tās strādāja veselas ministrijas un citas organizācijas, tika izstrādāta dokumentācija, tika izpētīts, kā var attīstīties Rīgas jūras līcis, kā to saglabāt, kā uzlabot ekosistēmu. Izrādās, ka paralēli kāds cits vienkārši domā, kā tam visam izvest cauri gāzesvadu. (…) Ja šis nacionālās nozīmes objekta statuss tiks saņemts, visas šīs procedūras un visa likumdošana, kura tika izveidota mūsu valstī un pat Eiropas līmenī, aizies, piedodiet, kaķim zem astes," uzskata Balode.
Šāda statusa piešķiršanas iespēju projektam Ekonomikas ministrijā pagaidām nav apsprieduši, jo tas atrodas sākumstadijā. Taču kopumā uz termināļa būvniecību ministrijā raugās pozitīvi, jo projekta īstenošana ļaus diversificēt gāzes piegādes avotus un nostiprināt valsts enerģētisko drošību. Turklāt iestādē norāda, ka šo projektu plānots īstenot par privāto investīciju ieguldījumiem, bez valsts atbalsta.
Komentējot Skultes projektu, premjerministrs Krišjānis Kariņš norādīja, ka terminālis var veicināt konkurenci tirgū, tāpēc "vajadzētu izskatīt" nacionālās nozīmes objekta statusa piešķiršanu tam, bet vienlaikus uzsvēra: "katram šādam jaunam infrastruktūras objektam jābūt spējīgam strādāt uz tirgus principiem", bez subsīdijām.
