Maskava salutēja Viļņai no Lielā Tēvijas kara laiku lielgabaliem

© Sputnik / Григорий Сысоев / Pāriet pie mediju bankasКрасная площадь в Москве
Красная площадь в Москве - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Par godu Viļņas atbrīvošanas no vācu fašistiskajiem iebruxējiem 75.gadadienai Maskavā notika salūts, kurā tika izmantoti Lielā Tēvijas kara laiku lielgabali.

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik. Salūts par godu Lietuvas galvaspilsētas atbrīvošanai notika 13.jūlija vakarā. To izpildīja Artilērijas maršala Vladimira Mihalkina vārdā nosauktais speciālais divizions, vēsta Rietumu kara apgabala preses dienests.

Atzīmēts, ka 24 salūta zalvēs piedalījās lielgabali ZIS-3 – Lielā Tēvijas kara laiku bruņojums.

Salūta laikā debesīs virs Maskavas pacēlās vairāk nekā divi tūkstoši svētku lādiņu, salūts tika palaists no Poklonnij kalna.

RKA preses dienests atgādināja: salūts par godu Viļņas atbrīvošanai 1944.gada 13.jūlijā ar 24 artilērijas zalvēm no 324 lielgabaliem izskanēja kā sākums Lietuvas zemes atbrīvošanai no vācu fašistiskajiem iebrucējiem.

Iepriekš Krievijas Aizsardzības ministrija publicēja savā lapā arhīva dokumentus, kuros atainoti 1944.gada jūlija notikumi, saistīti ar Lietuvas atbrīvošanu no fašistiem. Vēsturniekus īpaši var ieinteresēt dokumenti par vērmahta nesekmīgo mēģinājumu 1944.gada 9.jūlijā izsēdināt Viļņā masveida desantu no gaisa.

Генерал армии Иван Черняховский (второй слева) со своими боевыми соратниками обсуждает план штурма Вильнюса. Слева направо: начальник оперативного управления фронта генерал-майор Петр Иголкин, генерал армии Иван Черняховский, член военсовета фронта генерал-лейтенант Василий Макаров, командующий 5-й армией генерал-полковник Николай Крылов, член военсовета 5-й армии полковник С.Деньгин. - Sputnik Latvija
Krievijas Aizsardzības ministrija publicējusi dokumentus par Viļņas atbrīvošanu
Lēmumu par salūtiem, kas veltīti Eiropas valstu galvaspilsētu un vairāku citu apdzīvoto vietu atbrīvošanai no fašistiem, Krievijas vadība pieņēma Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 75.gadskārtas svētku pasākumu ietvaros.

2019.gadā Maskava salutēs Brestai (28.jūlijā), Kauņai (1.augustā), Kišiņevai (24.augustā), Bukarestei (31.augustā), Tallinai (22.septembrī), Rīgai (13.oktobrī) un Belgradai (20.oktobrī).

Iniciatīva radījusi negatīvu reakciju Igaunijā, Latvijā un Lietuvā – šīs valstis nosaukušas salūtu par "provokāciju" un pauda oficiālus protestus Krievijas diplomātiskajām pārstāvniecībām.

Baltijas valstu reakcija Krieviju pārsteidza. Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova pastāstīja, ka sākumā nespējusi noticēt mediju paziņojumiem. Pārliecinājusies, ka tie ir patiesi, diplomāte norādīja, ka Baltijas valstu kolēģu izteikumi ir zaimojoši un mežonīgi.

"Lieta tāda, ka salūti notiek to cilvēku piemiņai, kuru gandrīz vairs nav starp mums – daudzi gājuši bojā jau kara gados, atdevuši savas dzīvības par cilvēku brīvību. Ne jau par politiskajām vērtībām viņi karoja, ne jau par lozungiem. Viņi karoja, lai pasaulei, lai Eiropai būtu izredzes uz mierīgu dzīvi," teica Zaharova brīfingā medijiem.

Viņa piebilda, ka tā ir absurda situācija: kāds no ārienes cenšas protestēt pret svētku pasākumiem, ko Krievija organizē savā teritorijā.

Ziņu lente
0