Ideja radīt "krievu ārzonas" vienmēr ir uztverta skeptiski, jo dominējošais viedoklis Krievijas informācijas laukā vienmēr bija vienots – nekas un nekad nepiespiedīs Krievijas biznesu pamest, nosacīti izsakoties, Džersijas salu ar tās britu jurisdikciju, britu tiesībām un "britu kroņa garantētām" īpašumtiesībām un atgriezties Krievijā, kas zināmās aprindās tiek uzskatīta par valsti ar ļoti vēsu (pat "arktisku") investīciju klimatu un stingru kontroles režīmu.
Prakse liecina, ka taisnība bija tiem, kuri atbalstīja "krievu ārzonas" ideju, arī prezidentam Vladimiram Putinam: sistēma sāk strādāt, lai arī lēnāk nekā gribētos. Biznesmeņi, kam apnicis "rīt putekļus" (tas ir, ciest Rietumu varasiestāžu patvaļu, ko prezidents prognozēja jau pirms vairākiem gadiem), pakāpeniski ved savas kompānijas atpakaļ uz Krieviju. Ievērojamu "mājāsbraucēju" skaits ir pietiekams, lai varētu drošī teikt: ideja ir pierādījusi savu dzīvotspēju un lietderību, raksta Ivans Daņilovs portālā RIA Novosti.
Šī gada februārī Vladimirs Putins "Lietišķās Krievijas" forumā ieteica pagarināt atvieglojumus ārvalstu kompānijām, kas pārdislocējas uz Krievijas speciālajiem administratīvajiem rajoniem (tie labāk pazīstami kā "Krievijas ārzonas) Russkij salā Primorskā un Oktjabrskij salā Kaļiņingradā:
"Nākas atzīt, ka nacionālās jurisdikcijas trūkumi, nepietiekams privātīpašuma aizsardzības garantijas piespiedušas daudzus uzņēmējus reģistrēt savus aktīvus ārvalstīs un tos izvest. Kā jūs zināt, esam paredzējuši kapitāla amnestiju, kas darbojas līdz 2019.gada 1.martam, pie tam privātpersonas tiek atbrīvotas no atbildības par virkni ekonomiskās, valūtas un nodokļu likumdošanas pārkāpumu.
Mēs ar kolēģiem apspriedām situāciju, kas veidojas šajā sfērā, un uzskatām, ka vēl vismaz par vienu gadu iespējams pagarināt kapitāla amnestiju pilsoņiem, kuri pārved savu naudu uz Krieviju un reģistrē savu biznesu rajonos ar īpašajiem tiesiskajiem noteikumiem."
Jau tagad ir redzams, ka pagarinājums nav bijis velts. Kompānija En+ (viena no galvenajām Oļega Deripaskas biznesa struktūrām) paziņoja, ka no 9.jūlija tā "iekļauta Krievijas Vienotajā juridisko personu valsts reģistrā kā starptautiska kompānija (publiska akciju sabiedrība)", par ko saņemti atbilstošie dokumenti no Kaļiņingradas apgabala attīstības korporācijas.
Lēmums par pārreģistrēšanos Krievijā tika pieņemts jau pērnā gada nogalē, taču pats process ilga vairāk nekā sešus mēnešus. "En+ pārcelšanās no britu ārzonas Džersijas salā uz Krieviju daudziem šķita nereāla, ņemot vērā darījumu, ko Oļegs Deripaska noslēdza ar ASV Finanšu ministriju, lai panāktu pret savām kompānijām vērsto sankciju atcelšanu. Iepriekš parādījās absolūti nepatiesa informācija par to, ka Krievijas uzņēmēja struktūras pārgājušas amerikāņu un britu kontrolē. Amerikāņu mediji, piemēram, lietišķās informācijas aģentūra Bloomberg, kā arī virkne ASV senatoru un kongresmeņu no Demokrātiskās partijas, kuri protestēja pret sankciju atcelšanu, darījumu interpretēja pavisam citā gaismā – kā ASV Finanšu ministrijas atkāpšanos, pēc kuras Deripaskas struktūras nokļūs pastiprinātā (lai arī netiešā) Krievijas valsts ietekmē. En+ pārcelšanās uz ārzonu Kaļiņingradā viennozīmīgi liecina par to, kāda notikumu interpretācija ir patiesāka.
Rezultātā veidojas amizanta situācija. Sankciju spiediens pret Krievijas biznesu, kam, pēc rietumu rusofobu ieceres, vajadzētu novest pie kaut kādas "biznesa sacelšanās pret Krievijas varu", drīzāk radījis pretēju efektu. Diezin vai ASV Finanšu ministrija, vēršot sankcijas pret Deripaskas struktūrām, domāja, ka sankciju stāsta turpinājumā būs nevis "dumpis", aktīvu "nomešana" vai pat "demonstratīvs bankrots", bet gan visīstākā krīze pasaules alumīnija tirgū (patiesībā tieši tā dēļ ASV FM piekāpās), īpašnieku maiņa un galu galā – En+ pārreģistrācija "Krievijas ārzonā".
Protams, "Krievijas ārzonas" nav radītas ar mērķi dāvāt "klusu ostu" kompānijām, pret ko jau vērstas vai gaidāmas amerikāņu sankcijas. Taču pat gadījumā, ja "salas" Vladivostokā uin Kaļiņingradā būtu radītas tikai ar mērķi stāties pretī sankcijām, arī tad tas būtu vērtīgs ģeopolitiskais projekts.
Ekonomikas atbrīvošana no ārzonām un speciālo adminitratīvo rajonu izveide nozīmē, ka tiek veidota pilnvērtīga finansiālā infrastruktūra nopietnam XXI gadsimta ģeopolitiskajam spēles dalībniekam.
Finanšu repatriācija tendence tikai sākas. Tās pamatā ir ekonomiski un politiski iemesli. Saasinātais pašaizsardzības instinkts, kas ir visnotaļ nepieciešams sekmīga biznesa noteikums, čukst ietekmīgajiem krievu uzņēmējiem, ka Rietumos viņi būs spiesti ne tikai "rīt putekļus", bet ari šķirties no aktīviem; ja neveiksies, atvadīties nāksies arī no brīvības. Formula "naudu pelnīt te (Krievijā – red.), bet tērēt – Rietumos" tagad jau ir riskanta, nevis pievilcīga.
Galu galā Krievijā atgriežas vai jau atgriezušās dažas kompānijas, kas pat nebija pieminētas sankciju sakarakstos.
Pērn uz Krieviju no Kipras "pārcēlās" Ališera Usmanova struktūras. "Kipras "USM Holdings Limited", kam netieši pieder "Metalloinvest" un "Megafon" kontrolpaketes, kā arī citi aktīvi, noslēdz to pārvešanu uz Krieviju. Restrukturizācija skaidrojama ar kursu uz ārzonu likvidāciju ekonomikā," USM preses dienests citēja holdinga direktoru padomes locekļa Ivana Strešinska teikto.
Tāpat Krievijā "ieradušās" pazīstamā uzņēmēja Alekseja Mordašova struktūras. "Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Severgrupp", kas nodarbojas ar investīciju pārvaldi Alekseja Mordašova interesēs un publiskā akciju sabiedrība "Silovija mašini" informēja par PAS "Silovije mašini" akciju pilnās paketes nodošanas SIA "Severgrupp" noslēgumu. Aktīvu restrukturizācija veikta, ņemot vērā valsts īstenotos pasākumus ekonomikas atbrīvošanai no ārzonām, kā arī ar mērķi uzlabot kompānijas struktūras pārskatāmību un pilnveidot korporatīvās procedūras," teikts kompāniju preses relīzē.
Vērā ņemamu "mājāsbraucēju" saraksts papildināšies arī turpmāk, taču svarīgākā panākumu pazīme kļūs redzama, kad uz Krievijas jurisdikciju pārcelsies kompānijas, kas pieder biznesmeņiem no tuvākajām ārvalstīm, Dienvidamerikas, Āzijas, Āfrikas un Austrumeiropas.
Iepriekš jau vēstīts, ka katram nopietnam ģeopolitiskās spēles dalībniekam mūsdienās ir "savas" ārzonas – pašmāju privātā biznesa kontroles instruments un "klusa osta" biznesam no draudzīgām valstīm un ekonomiskajām kolonijām. ASV ir Nevada un Delavēra, Lielbritānijai – Karību salas, Gibraltāra un Džersijas sala, Eiropas Savienībai – Luksemburga un Andora. Pat Mao ideju mantiniekiem ir savas ārzonas – Honkonga un Makao, caur kurām ik gadus plūst simtiem miljardu dolāru. Šajā aspektā Krievija pasaules ekonomikā cenšas panākt pārējos, taču nekā slikta tur nav. Rokas darba nebijās – Krievijas ekonomikas atbrīvošana no ārzonām un "Krievijas ārzonu" pirmie panākumi iedveš optimismu.
