Krievija uzskata par nepieļaujamu šķēršļu radīšanu parlamentārās delegācijas pilnvērtīgai dalībai daudzpusīgo apvienību darbā, izmantojot politiski motivētas restrikcijas, paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, komentējot situāciju, kas izveidojusies ap Krievijas atgriešanos EPPA.
Aizvadītajā nedēļā EPPA ar balsu vairākumu atjaunoja Krievijas delegācijas pilnvaras pilnā apjomā. Krievijas atgriešanos asamblejā atbalstīja 23 valstis, piecas balsojumā atturējās. Savukārt Latvija, Lietuva, Igaunija, Gruzija un Ukraina vienbalsīgi iebilda pret KF atgriešanos asamblejā.
"Gribētos cerēt, ka vairs nekad un nekur neatkārtosies tāda situācija, ko izprovocēja rusofobais mazākums EPPA," uzsvēra Lavrovs.
Diplomāts piebilda, ka Krievija uzskata par nepieņemamām jebkādas šantāžas un spiedienas formas, ieskaitot vienpusējas sankcijas un tirdzniecības karus.
Krievijas pilnvaras EPPA tika ierobežotas 2014.gadā, ņemot vērā notikumus Ukrainā. Cita starpā asambleja anulēja Krievijas delegācijas balsstiesības. Maskava atteicās no dalības organizācijas sēdēs un paziņoja, ka pilnvērtīgs darbs tādos apstākļos nav iespējams. Vēlāk Krievija iesaldēja virkni iemaksu Eiropas Padomes budžetā.
2019.gada aprīlī EPPA aicināja Krieviju izveidot delegāciju un nodrošināt iemaksas. Maijā Eiropas Padome apstiprināja Krievijas tiesības balsot organizācijas sēdēs. Jūnijā EPPA Reglamenta komiteja iesniedza izskatīšanai rezolūciju par Krievijas delegācijas atgriešanos asamblejā. Ukrainas delegācija iesniedza vairāk nekā 200 grozījumus dokumentā.
Debatēs visi grozījumi, izņemot vienu, tika noraidīti. Tagad Maskava var turpināt darbu EPPA. Krievijas Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Konstantins Kosačovs atzīmēja, ka pirmo reizi pēdējo piecu gadu laikā agresīvajam, Krievijai naidīgajam mazākumam nav izdevies uzspiest EPPA, viņuprāt, vienīgo pareizo viedokli.
"EPPA nevar pamest rusofobu ziņā, kuri sapņo izmest Krieviju no Eiropas... Krievija ir kopā ar eiropiešiem," uzsvēra politiķis.
