RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. Vācu avīze Thüringer Allgemeine atzinusi, ka Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam izdevies atbrīvot tautiešus no bezpalīdzības izjūtām Rietumu priekšā un atgriezt krieviem lepnumu, vēsta Sputnik Igaunija.
Raksta autors norāda, ka bijušais PSRS vadītājs Mihails Gorbačovs, kurš apglabāja reāli pastāvošo sociālismu, neņēma vērā to, kas apvieno lielāko daļu Krievijas iedzīvotāju: mīlestība pret Dzimteni un lepnums par savu valsti.
"Tieši tāpēc viņi arī izvēlējās – turklāt viņi to būtu izdarījuši arī demokrātijā – cilvēku (Putinu – red.), kurš atgrieza viņiem lepnumu, kurš ir nozīmīgāks par brīvību, kuru viņi nekad nav zinājuši," citē InoTV Thüringer Allgemeine materiālu.
Un šī izjūta, kā norāda publikācijas autors, sasniedza augstāko punktu, kad Krievijas līderis "pasniedza viņiem uz trauciņa Krimu". Tajā pašā laikā Krievijas iedzīvotāju ticība Vladimira Putina rīcības pareizībā vēl vairāk nostiprinājās pēc tam, kad bijušais ASV prezidents Baraks Obama centās pazemot Krieviju, nosaucot to par "reģionālo lielvalsti".
"Toreiz krievi līdz galam saprata, ka viņi visu izdarījuši pareizi," rezumē Thüringer Allgemeine.
Attiecībā uz Krimas nākotni, raksta autors pauž pārliecību, ka Rietumiem agri vai vēlu nāksies samierināties ar tā Krievijas statusu, jo "Krimu Krievijas Federācija nekad neatdos".
"Lai cik mēs atsauktos uz starptautiskajiem likumiem – tas nelīdzēs," raksta vācu žurnālists.
Taču viņš norāda, ka nekādus "draudzības svētkus" ar Krieviju saistībā ar pussalu pagaidām nevajag rīkot, bet arī "sankciju kontekstā" Krimas problēmas izskatīšanai nav nekāda labuma.
"Tas vienkārši ir bezjēdzīgi, un visi to zina," skaidro raksta autors.
Publikāciju noslēdz domas par to, ka, protams, "Maskavas starptautisko likumu pārkāpumus" nedrīkst "samākslot", taču pozīcija attiecībā uz Krieviju ir jāmaina.
"Ir daudz iemeslu – politisku un vēsturisku – netaisīt Krieviju par izstumto," noslēgumā raksta vācu Thüringer Allgemeine.
Kā jau iepriekš stāstījām, Rietumu apsūdzības pret Krieviju sākās 2014. gadā pēc Krimas Republikas pievienošanās Krievijas Federācijai. Ukrainas, ASV un Eiropas Savienības valstu varasiestādes apsūdzēja Maskavu starptautisko likumu pārkāpumā.
Savukārt Krievijas vadībā vairākkārt uzsvēra šādu apsūdzību absurdumu un norādīja, ka Krimas atkalapvienošanās ar Krieviju kļuva par augstākās demokrātijas formas – referenduma – rezultātu, kurā par pussalas pievienošanos KF nobalsoja 96,77% Krimas Republikas vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju.
Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina sacītā, "mums, Krievijas Federācijai, šis jautājums ir slēgts". Tāpat Maskavā paziņoja, ka visas diskusijas par Krimas statusa iespējamajām izmaiņām ir bezjēdzīgas.
