RĪGA, 26. jūnijs — Sputnik. Referenduma rīkošana jautājumā par Uzvaras pieminekļa likteni būtu bīstams solis. Balsošanas rezultātu nav iespējams prognozēt. Turklāt pat gadījumā, ja vairākums atbalstītu nojaukšanu, Saeima par to neizšķirtos, uzskata politologs Filips Rajevskis.
Viņš atzīmēja, ka patlaban Latvijā ir visai grūti organizēt referendumu jebkādā jautājumā – šim nolūkam iniciatoriem jāsavāc vismaz 154 tūkstoši, jeb 10% vēlētāju paraksti. Taču pat gadījumā, ja izdotos sarīkot balsošanu par Uzvaras pieminekļa likteni, tā būtu nopietna pārbaude tagadējai koalīcijai, jo deputāti nevēlas pieņemt lēmumus, kas var novest pie situācijas destabilizācijas sabiedrībā.
"Šī referenduma rezultāts (ja izdotos panākt tā sarīkošanu – red.) ir tik neprognozējams, ka, man šķiet, politiskās stabilitātes labad tāds jautājums nekad netiks uzdots referendumā, - pastāstīja Rajebskis radio Baltkom ēterā. – Iedomājieties, ja nobalsos par nojaukšanu. Pati Saeima to nekad nepieņems, jo ir tāda lieta kā politiskā atbildība. Un koalīcijas partijas tomēr spēj noregulēt iekšējās attiecības, lai nepieņemtu lēmumus, kas var novest pie nopietnas destabilizācijas."
Strīdi par pieminekli
Jūnijā Saeimas deputātu vairākums atbalstīja portālā Manabalss publicēto petīciju par Rīgas Atbrīvotājiem veltītā pieminekļa uzspridzināšanu/demontāžu. Tā tiks nodota Ārlietu komisijai, kā arī Izglītības, zinātnes un kultūras komisijai. Gaidāms, ka komisijas jautājumu sāks izskatīt šoruden. Latviešu nacionālistu iniciatīva radījusi vētrainu diskusiju par viņu plāna īstenošanas izredzēm, ja parlaments pieņems atbilstošo lēmumu. Par tālāku petīcijas virzību nobalsojuši 45 deputāti, pret to iebilda 30.
Vēlāk noskaidrojās, ka Saeimas Ārlietu komisija plāno izveidot darba grupu jautājuma izvērtēšanai par Uzvaras pieminekļa iespējamo demontāžu. Tās vadību bija plānots uzticēt Nacionālās apvienības pārstāvim Jānim Dombravam. Taču sēde, kurā jautājums tika izskatīts, bija slēgta, tāpēc jautājuma liktenis sabiedrībai palika nezināms.
14. jūnijā Krievijas Ārlietu ministrija savā oficiālajā vietnē publicēja resora Informācijas un preses departamenta direktora vietnieka Artjoma Kožina komentāru. Tajā teikts, ka Krievija ir noraizējusies par Latvijas parlamenta lēmumu izskatīt jautājumu par Rīgas Atbrīvotājiem veltītā pieminekļa demontāžu. Resors atgādināja, ka iniciatīva neatbilst Rīgas saistībām, kas iekļautas KF un Latvijas līgumā no 1994. gada 30. aprīļa par Latvijas teritorijā dzīvojošo KF militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību. Mēs vēršam uzmanību uz to, ka minētā dokumenta 13. pants uzliek Latvijas pusei pienākumu nodrošināt memoriālo būvju uzturēšanu, uzlabošanu un saglabāšanu," teikts komentārā.
No savas puses, Latvijas ĀM uzsvēra, ka nav iespējams demontēt Uzvaras pieminekli bez Krievijas piekrišanas, nepārkāpjot starptautiskās saistības pat gadījuma, ja Saeima pieņems atbilstošo lēmumu.
Situāciju izskaidroja Latvijas ĀM: Uzvaras pieminekli sargā starptautiskais līgums no 1994.gada 13.janvāra par memoriālo celtņu saglabāšanu, apkopšanu un labiekārtošanu. Lai arī Pārdaugavā izvietotais piemineklis dokumentā nav pieminēts atsevišķi, visa agrākā diplomātiskā prakse un sarakste norāda, ka šīs vienošanās subjekts ir tieši Uzvaras piemineklis. Latvijas ĀM pārstāvis Jānis Beķeris uzsvēra, ka resors nekad nav izvērtējis iespēju vienpusēji atkāpties no līgumsaistībām.
