RĪGA, 22. jūnijs – Sputnik. Baltijas jūrā, netālu no Utjo salas Somijā, tika atklāts un likvidēts liels naftas plankums, vēsta Somijas Krasta apsardze.
Par masveida naftas izliešanos Baltijas jūras ūdeņos kļuva zināms ceturtdien. Krasta apsardze atklāja naftas plankumu vairāk nekā 15 kilometru garumā aptuveni 40 kilometrus uz dienvidrietumiem no Utjo salas. Saskaņā ar speciālistu vērtējumu, naftas plankuma platums sastādīja vairāk nekā puskilometru, plēves biezums svārstījās no dažiem milimetriem līdz vienam centimetram.
Krasta apsardze noteica, ka Baltijas jūrā izlējās vieglā nafta uz minerālu bāzes. Dienests nosūtīja šī rajona kuģiem pieprasījumu degvielas paraugu atlasīšanai. Speciālisti sāka naftas plankuma likvidācijas operāciju.
Lisää kuvaa Suomen Leijonan majakan merialueelta. pic.twitter.com/5k0o5Z6T50
— Merivartiosto - LSMV (@meriraja) 21 июня 2019 г.
Notikuma vietā, izņemot pārējos, tika nosūtīts kuģis, kurš aprīkots ar naftas novākšanas iekārtām. Darbus koordinēja ārkārtas dienesta lidmašīna. Pēc diennakts Krasta apsardzei izdevās likvidēt vērienīgo plankumu. Dienests uzsvēra, ka izdevās novērst naftas nokļūšanu pludmalēs un svarīgās putnu uzturēšanās vietās. Krasta apsardze turpina vērot rajonu no gaisa un ar satelīta palīdzību.
Öljyntorjunta käynnissä Utön lounaispuolella. Kuva tapahtumapaikalta. #merivartiosto #meriraja #öljyntorjunta #ympäristövahinko #viranomaisyhteistyö pic.twitter.com/r9NTiW1AcJ
— Merivartiosto - LSMV (@meriraja) 21 июня 2019 г.
Baltijas jūra klasificēta kā īpaši trausls jūras rajons, naftas izliešana jūrā ir aizliegta. Baltijas jūras ekosistēmas stāvoklis sen izraisa ekologu raizes. Baltijas jūras galveno bēdu vidū ir nemitīga sāļuma līmeņa krišanās, ūdens temperatūras pacelšanās un straumju virziena maiņa. Saskaņā ar pērnā gada zinātnieku vērtējumu, tā dēvēto mirušo zonu, jeb vietu, kur pilnībā nav skābekļa, platība Baltijas jūrā sasniedza 70 tūkstošus kvadrātkilometru – tā ir gandrīz piektā daļa visas Baltijas jūras akvatorijas.
