Tikai savā pētījumā Eurostat aizmirsa piebilst, ka Lietuvā ir viena no zemākajām algām ES un visaugstākais sociālās nevienlīdzības līmenis – starpība starp bagātāko un trūcīgāko cilvēku ienākumiem, spriež Aleksandrs Ļipovecs portālā Sputnik Lietuva.
Parasti lasītājs neiedziļinās statistikas sausajos skaitļos. Nu, pastāstīja Eiropas skaitītāji, ka Lietuvā ir vienas no zemākajām pārtikas cenām visā Eiropas Savienībā. Būtu pat jāpapriecājas par valsti. Bet izrādās, ka ir vēl trīs valstis, kurās cenas ir vēl zemākas, nekā Lietuvā. Tās ir Rumānija, Bulgārija un… Polija.
Trūcīgie un bagātie
Ar pirmajām divām viss ir skaidrs. Šīs valstis kopā ar Lietuvu noslēdz ES valstu tabulu ar zemākajām vidējām algām. Saskaņā ar vissvaigākajiem tās pašas Eurostat datiem, Bulgārijā vidējā bruto alga (pirms nodokļu nomaksas) sastāda 656 eiro, Rumānijā – 816 eiro, bet Lietuvā – 912 eiro. Pārējās ES valstīs alga šķērsoja simbolisko tūkstoti eiro.
Skaidrs, ka valstī ar zemām algām arī cenas nevar būt augstas. Citādi tauta vienkārši braukās uz kaimiņvalstīm pat pēc margarīna un grūbām.
Taču ko valstu vidū ar viszemākajām cenām dara Polija? Jo, salīdzinot ar kaimiņu Baltijas valstīm un bijušajām padomju valstīm, Polijā šodien dzīves līmenis ir pietiekami augsts. Vidējā alga sastāda 1216 eiro, savukārt cenas – 69% no vidējām Eiropas cenām.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas Lietuvā pērn bijušas vienas no zemākajām visā Eiropas Savienībā, vēsta Eurostat. Zemāk tikai Rumānijā (66%) un Bulgārijā (76%). Lietuvā šis rādītājs bija 82%, Latvijā – 93%, Igaunijā – 95%.
Lai reģionālā aina "cenas – algas" būtu pilnīga, piebildīsim, ka vidējā alga Latvijā ir 1024 eiro, bet Igaunijā 1392 eiro. Par pārējām Vecās pasaules Eiropas valstīm pat nerunāsim. Tur viss ir OK. Kaut arī cenas ir augstākas, nekā Baltijā, taču arī algas ir nesalīdzināmi lielākas.
Paldies Eiromaidanam par viesstrādniekiem
Taču atgriezīsimies pie… Polijas. Kā tas noticis, ka visu bijušo padomju bloka ES dalībvalstu vidū Polija pēdējo gadu laikā uzrāda labāko dinamiku attiecībā "cenas – algas"? Bet lādīte vaļā vērās vienkārši. Atcerēsimies, kurš uzstājās kā viens no Ukrainas valsts apvērsuma "garantiem" un parakstīja Janukoviča varas nodošanu Eiromaidana līderiem? Atcerējāties? Vācijas, Francijas un… Polijas ĀM vadītāji.
Šodien Ukrainas ekonomika guļ uz drupām, savukārt poļu plantācijās par grašiem vaigu sviedros strādā vairāk nekā miljons ukraiņu "bezvīzu viesstrādnieku". Zemā poļu produktu pašizmaksa ļauj Varšavai dempingot Eiropas kopīgajā tirgū un pat pārdot cūkgaļu Ukrainas tirgū. Paldies Eiromaidanam!
Lēts darbaspēks Baltijai
Ukrainas lēto darbaspēku šobrīd pilnā sparā izmanto arī Baltijā. Ukraiņu kopienas Lietuvā, Latvijā un Igaunijā aug kā raudzētas. Tās pēc izmēra jau ir apsteigušas krievu kopienas, kuras tradicionāli bijušas lielākās Baltijas valstīs pēc PSRS sabrukuma.
Lētais ukraiņu darbaspēks bremzē algu kāpumu tajā pašā Lietuvā, kas ir izdevīgi lielajam kapitālam, nevis parastiem lietuviešiem. Ukraiņu un lietuviešu sociālie tīkli ir pārpildīti ar darba sludinājumiem Lietuvā ar kontakttālruņiem, kas sākas ar +380 (Ukrainas valsts kods). Lietuvas būvlaukumos, līdzīgi poļu laukiem, jau pilnā sparā dzirdama ukraiņu мова (tulk. no ukr. val. - valoda).
Lietuvas kapitālisti berzē rokas un skaita peļņu, bet tirgotāji aizdomājas par to, kā vēl vairāk pacelt cenas. Jo nav jau glīti un nezolīdi Lietuvai figurēt valstu sarakstā ar Eiropā zemākajām cenām. Vēl padomās, ka Lietuvā dzīvo vieni vienīgi nabagi. Ir mums arī bagātie ļaudis, ar kuriem valsts var lepoties.
Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.
