RĪGA, 21. jūnijs – Sputnik. "Ziemeļu straume 2" tiks uzbūvēta, ES "nevadošo valstu" centieni kaitēt gāzesvada statusam informatīvajā telpā ne pie kā nenovedīs, paziņoja Valsts domes Enerģētikas komitejas pirmais priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Seļezņovs. Tā viņš komentēja Lietuvas ĀM vadītāja Lina Linkēviča sacīto, ka gāzesvada būvniecība ir "necieņas piemērs" pret ES politiku, vēsta RT.
Lietuvas diplomātijas vadītājs intervijā Euracitv paziņoja, ka "Ziemeļu straume 2" kļuvusi par Eiropas politikas saskaņotības izturības pārbaudi.
"Eiropas Savienībā mēs vienojāmies par vienotiem enerģētikas principiem, par enerģijas avotu diversifikāciju, lai mēs nebūtu atkarīgi tikai no viena avota. Tas ir pietiekami vienkāršs princips, kuru neciena un neizmanto. "Ziemeļu straume 2" – tas ir necieņas paraugs pret mūsu politikas pamatiem un vienotību," pateica ministrs.
Valsts domes deputāts Valērijs Seļezņovs, komentējot Lietuvas ministra sacīto, paziņoja, ka Krievijas projekts tiks īstenots, neraugoties uz šāda veida paziņojumiem, kuru mērķis ir, ja ne apturēt, tad atlikt gāzesvada nodošanu ekspluatācijā.
"Mēs saprotam, ka Eiropas Savienība visā savā šķietamā neviendabībā ir sava veida pārvaldīts mehānisms. Tajā ir jābūt labdabīgām un ļaundabīgām šūnām. Šajā gadījumā ir nepieciešamas mazas valstis, kuras var izmantot kā šķēršļus, kuri tiek mākslīgi veidoti projekta "Ziemeļu straume 2" īstenošanas ceļā," pateica Seļezņovs.
Viņš piebilda, ka "mūsu rietumu partneri tādu nevadošo ES valstu personā meklē tos, kas pacentīsies informatīvajā vidē kaitēt gāzesvada statusam".
Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gāzes gadā. Jaunais cauruļvads tiks izbūvēts līdzās esošajam - "Ziemeļu straumei". Tas vedīs pa Baltijas jūras dzīlēm un šķērsos Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas teritoriālos ūdeņus vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas. No minētajām valstīm kompānijai Nord Stream 2 AG, "Ziemeļu straume 2" operatoram, atlicis saņemt būvdarbu atļauju tikai no Dānijas. Pirmais pieteikums maršrutam, kas šķērsoja Dānijas teritoriālos ūdeņus, tika iesniegts 2017. gada aprīli. Otrais pieteikums alternatīvam maršrutam Dānijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā uz ziemeļrietumiem no Bornholmas salas tika iesniegts 2018. gada augustā.
Dānijas vilcināšanās piespieda Nord Stream 2 AG iesniegt valsts regulatoram trešo pieteikumu "Ziemeļu straumes 2" būvdarbiem – tagad Dānijas EEZ uz dienvidiem no Bornholmas salas, aiz Dānijas teritoriālo ūdeņu robežām. Martā Dānijas valdība lūdza kompāniju izskatīt tieši šo variantu. Pagaidām Dānijas Enerģētikas aģentūra nav izskatījusi arī šo variantu.
Maskava vairākkārt uzsvērusi, ka "Ziemeļu straume 2" ir tikai un vienīgi ekonomisks projekts – tēze par iespējamiem enerģētiskiem draudiem Eiropai neiztur nekāda veida kritiku. Gāzes transportēšanas maršrutu diversifikācija, tieši pretēji, ļaus samazināt tranzīta riskus un paaugstinās gāzes apgādes drošumu patērētājiem. Turklāt gaišzilās degvielas piegādes izmaksas samazināsies - "Ziemeļu straumes 2" maršruts līdz Vācijai ir gandrīz par diviem tūkstošiem kilometru īsāks, nekā caur Ukrainu.
