RĪGA, 19. jūnijs — Sputnik. Latvijas Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 19. jūnijā pieņems lēmumu par darba grupas izveidi, kuras pienākums būs izvērtēt ar Rīgas Atbrīvotājiem veltītā pieminekļa nojaukšanu saistītos scenāriju un juridiskos aspektus. Iespējams, ielūgumu piedalīties jebkādā darba grupas sēdē varētu saņemt arī Krievijas vēstniecība, raksta Diena.
Aizvadītajā nedēļā Saeimas deputātu vairākums atbalstīja portālā Manabalss publicēto petīciju par Rīgas Atbrīvotājiem veltītā pieminekļa uzspridzināšanu/demontāžu. Tā tiks nodota Ārlietu komisijai, kā arī Izglītības, zinātnes un kultūras komisijai. Gaidāms, ka komisijas jautājumu sāks izskatīt šoruden.
Par Saeimas lēmumu virzīt iniciatīvu vēl nav notikusi ne notu apmaiņa starp Maskavu un Rīgu, ne diplomātiskā sarakste. Latvijas vēstnieks nav izsaukts uz Krievijas Ārlietu ministriju, pastāstīja Latvijas ĀM pārstāvis Jānis Beķeris
Ārlietu komisija plāno 19. jūnijā izveidot darba grupu jautājuma izvērtēšanai par Uzvaras pieminekļa iespējamo demontāžu. Darba grupas vadība, iespējams, tiks uzticēta Nacionālās apvienības pārstāvim Jānim Dombravam. Darba grupā plānots iekļaut visu frakciju pārstāvjus. Tās pienākums būs novērtēt situācijas iespējamos scenārijus un juridiskos aspektus, ko pieminekli sargā Krievijas un Latvijas noslēgtais līgums, kas, starp citu, veidoja daļu no dokumentu paketes par Krievijas armijas izvešanu. Iespējams, uzaicinājumu piedalīties sēdē saņems arī Krievijas vēstniecība, vēsta izdevums.
Viedokli par Uzvaras pieminekļa iespējamo demontāžu paudusi gan Krievijas ĀM, gan Latvijas ĀM.
14. jūnijā Krievijas Ārlietu ministrija savā oficiālajā vietnē publicēja resora Informācijas un preses departamenta direktora vietnieka Artjoma Kožina komentāru. Tajā teikts, ka Krievija ir noraizējusies par Latvijas parlamenta lēmumu izskatīt jautājumu par Rīgas Atbrīvotājiem veltītā pieminekļa demontāžu. Resors atgādināja, ka iniciatīva neatbilst Rīgas saistībām, kas iekļautas KF un Latvijas līgumā no 1994. gada 30. aprīļa par Latvijas teritorijā dzīvojošo KF militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību. Mēs vēršam uzmanību uz to, ka minētā dokumenta 13. pants uzliek Latvijas pusei pienākumu nodrošināt memoriālo būvju uzturēšanu, uzlabošanu un saglabāšanu," teikts komentārā.
No savas puses, Latvijas ĀM uzsvēra, ka nav iespējams demontēt Uzvaras pieminekli bez Krievijas piekrišanas, nepārkāpjot starptautiskās saistības pat gadījuma, ja Saeima pieņems atbilstošo lēmumu.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs komentārā avīzei Diena pastāstīja, ka, lai arī piemineklis nav minēts nevienā konkrētā Krievijas un Latvijas līgumā, 1997. gadā, kad notika mēģinājumi iniciēt tā nojaukšanu, abu valstu Ārlietu ministriju starpā notika intensīva notu apmaiņa. Diplomātiskajā sarakstē abas puses apstiprināja, ka memoriāls ir apsargājams objekts likuma 13. panta izpratnē.
Viņš atzīmēja, ka būtu nepareizi uzskatīt: ja latvieši no rīta pamodīsies un ieraudzīs, ka celtnes Pārdaugavā vairs nav, tas nozīmēs, ka cilvēki tur vairs nepulcēsies 9. maijā svinēt Uzvaras dienu un vispār sāks šo datumu vērtēt citādi.
