RĪGA, 17. jūnijs — Sputnik. Veselības ministrija sākusi darbu ar mērķi sekmēt zāļu pieejamību, tostarp samazinot kompeksējamo preparātu cenu, ko nākas maksāt pašam pacientam. No 2020.gada 1.aprīļa plānots aizliegt ārstiem norādīt receptēs konkrētus medikamentu nosaukumus no kompensējamo preparātu saraksta – tikai starptautisko nepatentēto nosaukumu, tas ir, aktīvās vielas unikālo nosaukumu, ko ieteikusi Pasaules veselības organizācija. Ierodoties aptiekā ar tādu recepti, pacients varēs saņemt vislētāko preparātu ar konkrēto aktīvo vielu, vēsta Neatkrīgā Rīta Avīze.
Lētāko jeb references medikamentu divas reizes gadā nosaka Nacionālais veselības dienests. Veselības ministrija atzina, ka iespējama situācija, kurā pacientam šodien izsniedz vienas zāles no kompensējamo preparātu saraksta, rīt – citas, jo mainījies references medikaments. Taču, uzsvēra veselības ministres padomnieks Edgars Skvariks, ja ārstam ir medicīnisks pamatojums, viņš varēs izrakstīt medikamentu, ko pacients jau ir lietojis.
Dažos gadījumos ārstiem būs tiesības izrakstīt arī konkrētas zāles, taču tādu recepšu daļa visu viena mediķa izrakstīto recepšu apjomā nevar pārsniegt 30%. Ja šis slieksnis tiks pārkāpts, NVD sāks pārbaudi, un ārsts būs spiests pamatot savus lēmumus.
Iegādājoties medikamentu, kura cenu valsts sedz pilnībā, cilvēkam jāsamaksā ne tikai pacienta iemaksa (0,71 eiro) un cenas starpība – tiek kompensētas tikai lētākās zāles konkrētajā grupā.
VM uzskata, ka jaunā kārtība ļaus samazināt pacientu izdevumus. Statistika liecina, ka, izvēloties kompensējamo medikamentu dārgākos analogus, iedzīvotāji pārmaksā vismaz 25 miljonus eiro gadā. Pie tam būtu iespējams būtiski ietaupīt, izvēloties lētākos analogus.
Iepriekš Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Māris Pļaviņš konstatēja, ka zāļu kompensācijas sistēmu Latvijā nāktos attiecināt vismaz uz divām trešdaļām pārdoto preparātu – tad valsts varētu kontrolēt cenas aptiekās.
Latvija ir viena no piecām Eiropas Savienības valstīm, kuru iedzīvotājiem medicīnisko preparātu iegāde rada būtisku finansiālo slogu. Viena no valstī strādājošajām bankām atklāja, ka sirmgalvji Latvijā bieži vien noformē kredītu ārstēšanai un zāļu iegādei.
