RĪGA, 7. jūnijs – Sputnik. Vairākās Austrumeiropas un Baltijas valstīs notiek fašisma sveikšana, dažās galvaspilsētās cilvēki staigā pa ielām ar svastiku. Taču Eiropā neviens, izņemot ebreju kustības aktīvistus, pret to necīnās. Tas ir riebīgi un nelietīgi, paziņoja KF prezidents Vladimirs Putins tikšanās laikā ar starptautisko informatīvo aģentūru vadītājiem SPIEF ietvaros, vēsta RIA Novosti.
KF vadītājs paziņoja par kara vēsturiskās piemiņas saglabāšanas nozīmīgumu un pretošanos nacistu sveikšanai. Pēc viņa sacītā, aizmirst par Otrā pasaules kara mācību nozīmētu nodot tuvinieku, tēvu un vectēvu piemiņu, kuri gāja bojā karalaukā.
"Mēs nekādā gadījumā nedrīkstam ļaut kādam sakropļot vēsturi un veidot no viltus varoņiem patiesos," uzsvēra Vladimirs Putins.
Viņš norādīja, ka šodien vairākās Austrumeiropas un Baltijas valstīs notiek pieminekļu padomju karavīriem nojaukšana, tiek slavēti nacisti, cenšas pārrakstīt vēsturi, un to nedrīkst pieļaut.
"Kāpēc šodien dažās Austrumeiropas galvaspilsētās, Ukrainā, Baltijā pa ielām staigā cilvēki ar svastiku? Kāpēc tur notiek nacisma slavēšana? Jūs ziniet, izņemot ebreju kustības aktīvistus Austrumeiropā, es ne reizi neesmu redzējis, ka kāds būtu tam pretojies… Visi pārējie nez kāpēc klusē, balstoties uz šodienas, šī brīža taktiskajiem uzskatiem. Tā ir nelietība, tas vienkārši ir riebīgi," pateica Putins.
Radikāli noskaņojumi un simpātijas pret neonacistu ideoloģiju pastiprinājās Baltijas valstīs pēc PSRS sabrukuma. Ik gadu Igaunijā notiek 20. SS divīzijas veterānu pulcēšanās, Latvijā katru gadu 16. martā tiek rīkots SS leģionāru gājiens. Baltijas republiku neatkarības dienās notiek lāpu gājieni, kuri arī pulcē tūkstošiem cilvēku.
Ukrainā nacionāradikāļu marši ar nacistu sabiedroto karogiem norisinās pēc valsts apvērsuma 2014. gadā. Plašu izplatību fašistu uzskati gūst Ukrainas karaspēku struktūrās. Tiek slavēta nacistu sabiedrotā Stepana Banderas personība.
Polijā izvērsies īsts karš ar padomju pieminekļiem. 2017. gada rudenī tur stājās spēkā likuma grozījumi par komunisma vai cita totalitārā režīma propagandas aizliegumu. Likums liek vietējām varasiestādēm tā ietvaros nojaukt padomju monumentus. Saskaņā ar Polijas Nacionālās atmiņas institūta aprēķiniem, tas skar vairāk nekā 450 pieminekļus visā valstī, 230 no kuriem ir pieminekļi Sarkanās armijas karavīriem.
Maskava sen pievērš starptautiskās sabiedrības uzmanību neonacisma ideju atdzimšanai, centieniem triviālizēt un mazināt nacistu un to sabiedroto noziegumu smagumu. Pēc KF ĀM oficiālās pārstāves Marijas Zaharovas sacītā, šī darba kvintesence ir Krievijas iniciētā ANO Ģenerālās Asamblejas rezolūcija "Cīņa pret nacisma slavēšanu, neonacismu un citiem prakses veidiem, kuri veicina mūsdienu rasisma formu, rasu diskriminācijas, ksenofobijas un ar to saistītas neiecietības eskalāciju".
