RĪGA, 7. jūnijs – Sputnik. Eiropas Komisija izskata naudas atmazgāšanas gadījumus ES bankās, lai veiktu labojumus banku uzraudzības noteikumos, vēsta Reuters.
Šīs pārbaudes ir daļa no vērienīgāka ES naudas atmazgāšanas apkarošanas pieejas uzlabošanas plāna. Eiropas Komisija izskatīs nelikumīgi iegūto ienākumu legalizācijas gadījumus, kuri notikuši Eiropas bankās laika periodā no 2012. līdz 2018. gadam, ar mērķi sagatavot atskaiti, kurā tiks noteikti faktori, kuri ietekmēja banku nespēju novērst finanšu noziegumus.
"Šobrīd mēs nevaram atklāt vairāk informācijas par izskatāmo gadījumu mērogu vai atskaites saturu," paziņoja Eiropas Komisijas pārstāvis. Gaidāms, ka atskaite tiks sastādīta šovasar.
Izņemot pārējo, ES izpētīs Latvijas ABLV un Maltas Pilatus bankrota scenārijus, kuras tika apsūdzētas naudas atmazgāšanā.
2018. gada februārī ASV Finanšu ministrija apsūdzēja Latvijas otru lielāko banku ABLV naudas atmazgāšanā, saiknē ar Ziemeļkorejas transakcijām un ierēdņu uzpirkšanā. Jūnijā banka iesāka pašlikvidācijas procesu.
Pilatus banka jau sen izraisīja eiro zonas banku kontroles dienestu aizdomas, taču Maltas varasiestādes iesaldēja bankas aktīvus vien pēc tā, kad tās ģenerāldirektors, Irānas pilsonis, tika arestēts ASV sakarā ar apsūdzību naudas atmazgāšanā šī gada martā.
Pārbaudi izies arī bankas, kuras izrādījās lielu skandālu uzmanības centrā, piemēra, Danske Bank, kuras Igaunijas filiālē tika atmazgāti aptuveni 234 miljardi dolāru, un Societe Generale. Aģentūras informācijas avots tāpat piebilda, ka pārbaudē izrādījās iekļauta arī Vācijas lielākā banka Deutsche Bank.
Deutsche Bank 2017. gadā bija jāizmaksā Amerika regulatoram sods 425 miljonu dolāru apmērā par "spoguļdarījumu" shēmu ar Krievijas akcijām, kuras rezultātā 2011.-2015. gadā no KF tika izvesti 10 miljardi dolāru. Pērnā gada novembrī Societe Generale piekrita izmaksāt ASV pēdējo daļu no 1,34 miljardu dolāru soda, lai atrisinātu apsūdzības finanšu operāciju veikšanā ar valstīm, pret kurām piemērotas sankcijas.
