RĪGA, 4. jūnijs – Sputnik. Lietuvas Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas loceklis Arvīds Anušauskis vērsies pie premjerministra Sauļa Skverneļa ar lūgumu pārbaudīt, vai valsts drošību neapdraud Lietuvas dzelzceļa (Lietuvos Gelezinkeliai) darījumi ar uzņēmumu Sigmen, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz Lietuvas parlamenta preses dienestu.
Iepriekš LRT publicēja materiālu, kurā ziņots: Sigmen īpašnieks ir Jurijs Simoņenkovs. Latvijas VDK bijušais darbinieks. Materiāla autori norāda, ka Simoņenkova sakari caur bijušajiem VDK darbinieku un partneriem banku un metalurģijas biznesā nonākot līdz pat zināmiem politiķiem no Krievijas.
"Lietuvā Sigmen piedalās valsts iepirkumos un citos darījumos. Viens no Simen lielākajiem klientiem ir "Lietuvas dzelzceļš" un tā meitasuzņēmumi. Var pieņemt, ka caur bijušajiem VDK darbiniekiem, kuri sazinās ar personām no Lietuvas stratēģiskā partnera ASV sankciju sarakstā, viņi vēlas nostiprināties LDz projektos un saglabāt savu ietekmi. Tāpēc ir ļoti svarīgi noskaidro, vai sadarbība ar tādu kompāniju neapdraud Lietuvas nacionālo drošību," paziņoja Anušauskis.
Valsts iepirkumu pārvalde informēja, ka uzņēmums Sigmen jau saņēmis no Lietuvas 50 milj. eiro, darījumus ar to noslēguši arī citi stratēģiskas nozīmes uzņēmumi Lietuvā.
Atgādināsim, ka Latvijas VDK kartotēkas arhīvu sāka publicēt portālā kgb.arhivi.lv pērnā gada decembrī, un tas uzreiz izraisīja sabiedrībā nebijušu ažiotāžu. Šī interese nav zudusi joprojām – katru dienu portālu apmeklē 200-250 Interneta lietotāju.
Tuvāko pāris gadu laikā arhīvs plāno pakāpeniski publicēt apmēram 10 miljonus lapu: tās ir operatīvās lietas, VDK pavēles, ziņas par kaujiniekiem, VDK augstāko amatpersonu biogrāfijas un viņu personas lietas.
No 2. maija tiek publicēti jauni dokumenti no Latvijas VDK arhīva: ziņas par aģentu aktivitāti, kas reģistrētas uzskaites žurnālos.
Saglabājušies 53 uzskaites žurnāli, kuri attiecas uz laika periodu no 1953. gada marta līdz 1987. gada janvārim. Informācija tajos pārsvarā sakrīt ar datiem kartiņās, taču žurnālos redzams, ka, piemēram, aģenta segvārds ar laiku varēja mainīties, vai aģents ir aktīvs. Tāpat arhīvs publicēs arī VDK operatīvās lietas, kurās būs aģentu vārdi, segvārdi un par citām personām sniegtās ziņas.
Turpmāk plānots publicēt arī anulētās un likvidācijai paredzētās aģentu un rezidentu kartītes, informāciju par tikšanās vietām un konspiratīvo dzīvokļu saimniekiem no VDS aģentūras statistiskās kartotēkas.
Latvijas Nacionālais arhīvs publicējis arī pārbaudes tiesas lietu rezolutīvo lēmumu daļu, kurās izskatīti jautājumi par to, vai cilvēks sadarbojies ar VDK. Daudziem politiķiem, mūziķiem un uzņēmējiem izdevies pierādīt, ka viņi nav bijuši VDK aģenti.
Tiesā to pierādījis politiķis Armands Agrums, uzņēmējs Uģis Arents, politiķis Jānis Bakmanis, mūziķis Andris Baltacis, uzņēmējs Vladimirs Barinovs, uzņēmējs Aleksandrs Bašarins, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, bijušais Saeimas deputāts Juris Boldāns, bijušais Ludzas muitas dienesta priekšnieks Antons Buķelis, Atmodas laika aktīvists Ints Cālītis un citi.
