Militārais eksperts paskaidrojis ASV Valsts departamenta jaunās militārās programmas mērķi

© SputnikАлександр Хроленко
Александр Хроленко - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Latvija jau paudusi interesi par iespēju piedalīties "Eiropas rekapitalizācijas stimulēšanas programmā".

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. ASV Valsts departaments iniciējis programmu "Eiropas rekapitalizācijas stimulēšanas programma" (European Recapitalization Incentive Program, ERIP), — jaunu instrumentu, ko izstrādājusi ASV spēku Eiropā vadība ar mērķi paātrināt sabiedroto valstu atteikšanos no Krievijas militārās tehnikas, vēsta Defence News, kuras materiālu pārpublicējis portāls InoSMI.

Iepriekš Latvija vēstīja, ka līdz 2025.gadam nolēmusi iegādāties helikopterus Black Hawk, lai aizstātu savus Mi-17.

Беспилотный летательный аппарат НАТО RQ-4 Global Hawk - Sputnik Latvija
Amerikāņu bezpilota lidaparāts izlūkojis situāciju pie Kaļiņingradas apgabala robežas

Ja Latvija saņems līdzekļus programmas ERIP ietvaros, šis atbalsts palīdzēs paātrināt procesu, ļaujot valstij iztērēt atbrīvotos līdzekļus citas militārās tehnikas modernizācijai vai iegādei. Taču pagaidām nav zināms, vai Valsts departaments vēlēsies atbalstīt jau pieņemto lēmumu īstenošanu par militārās tehnikas iegādi.

Militārs eksperts Aleksandrs Hroļenko paskaidroja, kāds ir programmas ERIP mērķis.

"Šīs programmas mērķis ir acīmredzams – vēl vairāk attālināt valstis, kas reiz bija mūsu valsts (un vēlāk – Krievijas Federācijas) sabiedrotie, un nodrošināt priekšrocības ASV militārās rūpniecības kompleksam. No šī viedokļa Latvija apsteidz tuvākos konkurentus – Igauniju un Lietuvu, tā pieminēta Defence News sarakstā", — pastāstīja Hroļenko intervijā Sputnik Latvija.

Programmas ERIP pirmais posms vēl nav noslēdzies, taču aptuveni jūnija beigās vai jūlija sākumā ASV Aizsardzības ministrija pieņems lēmumu par to, vai gaidāms otrais posms. Ja šis lēmums būs pozitīvs, ierēdņi sāks izskatīt jaunus projektus, ja šī finanšu gada nogalē. Šajā gadījumā sarakstā Bosnijai, Albānijai, Horvātijai, Grieķijai, Ziemeļu Maķedonijai un Slovākijai pievienosies jaunas valstis. Iespējams, starp tām būs Polija, Ungārija, Čehija, interesi paudusi arī Latvija.

Ziņu lente
0