RĪGA, 29. maijs – Sputnik. Telekanāli, Interneta portāli, un tagad arī prese – deputāti nolēma apspriest, kā vēl varētu ierobežot Krievijas medijus demokrātiskajā Latvijā, taču nespēja konstatēt draudus, kurus izraisītu Krievijas avīzes un žurnāli.
Jautājumu par to, vai Latvijā būtu jāīsteno Krievijas preses izdevumu pārdošanas kontrole, 28. maijā iesniedza apspriešanai savstarpējā Ārlietu komisijas un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, vēsta Neatkarīgā Rīta Avīze.
Latvijā tiek pārdots 241 preses izdevums no Krievijas, taču Krievijas avīžu un žurnālu daļa Latvijas vispārējā preses apjomā ir neliela – ap 7,8% no kopējā eksemplāru skaita, liecina Kultūras ministrijas pasūtītais "S1A Preses serviss" pētījums. Vispopulārākie ir nevis iknedēļas ziņu izdevumi, bet gan žurnāli un avīzes par izklaides iespējām un hobijiem, kā arī krustvārdu mīklas.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība) pauda bažas, ka pat hobijiem un izklaidei veltītos izdevumos var būt "priekšvēlēšanu aģitācija un informācija, kura apdraud valsts drošību", kas neatbilst Latvijas iestāžu uzstādījumam.
Taču Valsts drošības dienesta un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvji, kuri tika uzaicināti sēdē, apstiprināja, ka šādi gadījumi līdz šim netika konstatēti un nekāda informācija par kaut ko tādu no sabiedrības pārstāvjiem neesot saņemta. Tiesa, VDD un KNAB pārstāvjiem nācies atzīt, ka tiem trūkst resursu, lai pilnībā pārraudzītu visu no Krievijas ievesto presi, kaut gan zināms monitorings tiek veikts.
Rezultātā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas loceklis Māris Kučinskis, kurš vada arī Nacionālās drošības komisiju, atzina, ka problēma ir "aiz ausīm pievilkta".
Klātesošie tostarp aicināja pievērst uzmanību citiem mediju politikas aspektiem.
Kultūras ministrijas un Latvijas Preses izdevēju asociācijas pārstāvji piedāvā vairāk palīdzēt Latvijas preses izdevumiem, piemēram, samazinot tiem PVN no 12% līdz 5%. Krievijas izdevumiem, pēc viņu domām, varētu saglabāt 12% nodokli vai pat palielināt to līdz 21%. Tas padarītu Krievijas presi dārgāku, līdz ar to samazinātu arī tās pieprasījumu.
Bet Rihards Kols piedāvā citu risinājumu: izvietot Krievijas prese izdevumus uz atsevišķiem plauktiem, lai lasītāji var izvēlēties presi pēc valsts, kur tā tiek izdota.
Cits piedāvājums – izsniegt īpašas licences Krievijas preses tirdzniecībai, kuras varētu atņemt, ja izdevumos tiks konstatēti "Latvijā nelikumīgi vēstījumi".