RĪGA, 28. maijs – Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. No 23. maija līdz 6. jūnijam Latvijā norisinās Krievu kultūras dienas, kurām šogad aprit 9 gadi. Ieplānots vairāk nekā 150 dažādu pasākumu – koncerti, izrādes, izstādes, lekcijas, literārie lasījumi, prezentācijas, ekskursijas – Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Viļānos, Jaunolainē, Jūrmalā, Jelgavā.
Pilna pasākumu programma skatāma šeit.
Puškins un krievu skola
Šopavasar programmai ir divi galvenie temati: pirmais – 220. gadadiena kopš Aleksandra Puškina dzimšanas, otrais – krievu skolas Latvijā 230. gadadiena. Starp citu, par godu Latvijas krievu skolas 230. jubilejai Krievu kultūras dienu organizatoru komiteja kopā ar Kultūras attīstības fondu izlaida pastmarku, kuras tirāža sastādījusi vien 150 eksemplāru. To iespējams pasūtīt ar piemiņas aploksni, rakstot uz dnikulturi@inbox.lv.
Krievu kultūras dienu organizatoru komitejas līdzpriekšsēdētājs, vēsturnieks Vlads Bogovs pastāstīja Sputnik, ka šobrīd tās, būtībā, ir atdzimušas. Pirmās Krievu kultūras dienas Latvijā sāka rīkot 1925. gadā. 1940. gadā tās pārstāja rīkot vēsturisku iemeslu dēļ. Un tikai 2011. gadā krievu sabiedrība Latvijā nobrieda, lai tas viss atdzimtu no jauna.
Sākumā Vlads Bogovs ar nelielu domubiedru skaitu burtiski skraidīja apkārt pa dažādiem brīnumainā kārtā saglabātajiem kultūras namiem un studijām, kur notika radošo kolektīvu mēģinājumi, un centās pierunāt viņus piedalīties svarīgajā lietā. Taču tā bija vien pašā sākumā, bet pēc tam, turklāt pietiekami drīz, dalības pieteikumus organizatori sāka saņemt tik daudz, ka pat nezināja, kā visus pareizi sadalīt.
Vieniem – miljonus, citiem – ar paldies bija gana
"Nākamgad mēs atzīmēsim jau desmitās Krievu kultūras dienas. Un ne tikai es uzskatu, ka mēs veiksmīgi tiekam galā ar Dienu galvenajiem uzdevumiem – izglītošanu, apvienošanu, integrāciju.
Mēs visiem pierādām, ka krievu diaspora Latvijā spēj rīkot ļoti lielus pasākumus, turklāt, visā valstī un visdažādākajos formātos.
Latviešiem ir Dziesmu un deju svētki, bet mums – Krievu kultūras dienas, kurus es uzskatu par vienādi nozīmīgiem Latvijai – daudznacionālai valstij, kas arī ir tās bagātība," saka Vlads Bogovs.
Tiesa, ja valsts pompozi svin Dziesmu un deju svētkus, tērējot tam miljonus no valsts budžeta, tad Krievu kultūras dienām tā visos šajos gados nav piešķīrusi ne centa. Ja nu vienīgi dažas pašvaldības palīdz rīkotājiem ar nelielām naudas summām.
Arī Raimonds Vējonis savas prezidentūras laikā atbalstīja rīkotājus, taču tikai ar labo vārdu, vienkārši novēlot veiksmi pasākumu rīkošanā. Tiesa, arī tas ir patīkami, toties, piemēram, no nacionāli norūpējušās Kultūras ministrijas labu vārdu krievu kopienai un tās pasākumiem nesagaidīsi.
"Gada laikā mēs rīkojam Krievu kultūras dienu pavasara un rudens sesiju, pirms kurām izdodam avīzi "Krievu dienas" ar detalizētu programmu. Protams, izdevumu izplatām absolūti bezmaksas, piemēram, 9. maija svinību laikā pie pieminekļa Atbrīvotājiem. Un katru gadu mēs redzam, ka Latvijas iedzīvotājiem Dienas kļūst arvien interesantākas, arī visdažādākos koncertus, izstādes, ekskursijas apmeklē ļoti aktīvi un labprāt," pastāstīja Sputnik Vlads Bogovs.
